Lūdzu ievērot instrukciju!

Kad 1932. gada jūlijā slimnieku un mediķu rīcībā nodeva Tērvetes sanatorijas lielkorpusu, dziednīcu atzina par vismodernāko Eiropā. Telpas ērtas un plašas. Izvietojums parocīgs. Nesmakojoša kanalizācijas sistēma.

Pagātnes dokumentos uzgāju arī pamācību:

“Atejas lietošanas instrukcija.

  1. Atejā vienmēr jāuztur tīrība.
  2. Atejas podos un pisuāros nav jāmet gruži, lupatas, izsmēķi, sērkociņi, dubļi, ēdienu atliekas.
  3. Podi jālieto, nekāpjot uz tiem ar kājām, bet jāsēžas kā uz krēsla ar pilnu slodzi tā, lai dibens pilnīgi nosegtu poda koka apmali. Ķermeņa korpuss jātur taisni un sēžoties pilnīgi nav jādod slodze uz kājām, bet, viegli atraujot no grīdas, kāju svars jāpārvieto uz dibenu, rokas turot gar attiecīgiem ceļiem. Apsēžoties nepieciešams panākt izkārnījumu nonākšanu poda caurulē, bet ne uz poda apmales, tai pat laikā cenšoties nepčurāt apmali, kādēļ nepieciešams čurājamo orgānu pieturēt ar roku, virzot to podā.
  4. Lietojot pisuāru, jāpieiet cieši klāt pisuāram, pat viegli jāatbalstās pret to ar ceļgaliem, noliecoties uz priekšu, pilnībā jāizņem čurājamais orgāns, mazliet jānoliec tas uz leju un jānolaiž mīzali līdz pēdējam pilienam. Līdz čurāšanas beigām no pisuāra nav jāatiet un mīzali pa grīdu nav jāizšļāc. Norādītajā vietā tiek radīta iespēja grīdai pie pisuāra būt sausai.”

Lielum liela daļa Tērvetes dziednīcā ieradās no laukiem, kur bija sausās tualetes būdiņas. Atbraucēji, ienākuši tādā modernismā apjuka un nezināja kā uzvesties. (Fragments no Ērika Hānberga topošās grāmatas “Mana Tērvetes ieelpa”)

No G.J. Atliek tikai piebilst, ka šī instrukcija savu aktualitāti nav zaudējusi vēl mūsdienās un varētu būt izvietojama, teātru, lielveikalu un citu sabiedrisko labierīcību interjēros. Jauku Jums dienu!

Advertisements

Kakāšanas likums stājies spēkā

Tad lūk tā! Tik brīva un par brīvu atvieglošanās sausajās tualetēs vairs nebūs. Beidzot ir rasta iespēja, izstrādājot valsts noteikumus, arī no šīs tik neatliekami-vajadzīgi-pastāvīgās nozares “noņemt skaidu”. VARAM jau izdomājis, kā tam jānotiek – ar sauso ateju reģistrāciju un ikgadēju apkopi, ko veiks speciāli apmācīts dienests, tātad par maksu. Iespējams, ka tādā veidā arī augs darba vietu skaits, kas valstij un visiem mums ir ļoti svarīgs izdzīvošanas priekšnoteikums. Tikai jārēķinās, ka visiem tiem, kas lieto centrālai kanalizācijai nepieslēgtus objektus, izdevumi par savu eksistenci palielināsies.

Ņemu palīgā fragmentus no G.Skangales publikācijas “Latvijas Avīzē”.

“Kopš 1. jūlija spēkā stājušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu, tas ir, individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu un krājtvertņu reģistrācijai un apsaimniekošanai, ne privātmāju īpašnieki, ne pašvaldības nesteidz tos īstenot.”

“Lai gan jauno noteikumu mērķis ir cēls…taču ateju reģistrācija vien nenodrošinās, ka neattīrīti notekūdeņi netiek novadīti vidē, uzsver pašvaldību vadītāji…neparedzot tam atbilstošu finansējumu”.

“Jaunie noteikumi attiecas uz ciemu un pilsētu teritorijās esošo ēku individuālajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī septiķus un krājtvertnes, proti, jebkāda veida rezervuārus, nosēdakas vai izsmeļamās bedres, pārvietojamās vai sausās tualetes. Jaunie noteikumi neregulē decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu, tie nosaka prasības, kas jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem.”

“Reizi gadā individuālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jāveic tehniskā apkope, ko nevarēs veikt saviem spēkiem. To par noteiktu samaksu darīšot “atbilstošs komersants, kas specializējies decentralizēto kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā, tirdzniecībā vai apkopē”.

“Būtiski – tā sauktajai kanalizācijas krājtvertnei jābūt hermētiski noslēgtai un tā regulāri jāiztukšo. Ko nozīmē “regulāri jāiztukšo”, ir atkarīgs no pašvaldības – tai jānosaka minimālais izvešanas biežums, ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā un krājtvertnes tilpumu”.

Nav zināms, vai būs jāreģistrē arī objekta lietotāju skaits, vecums un ēšanas iztikas rocības kategorija. Oriģinālo Sauso ateju noteikumu izklāsts turpinās ar samērā dzelžainiem izpildpriekšrakstiem vides prasību līmenī. Ļoti iespējams, ka būvējot jaunu sirdsmājiņu, būs nepieciešams izstrādāt projektu un to apstiprināt, apmaksāt sertificētus būvētājus, atbilstoši VARAM izstrādātajiem normatīviem.

Ja jums tomēr paralēli ienāktu prātā apjomīgo atkritumu izgāztuvju pēdējā laika ugunsgrēki, vai arī vēl nedegušās puslegālās vai nelegālās autoriepu un citu atkritumu glabātuves, tad metiet tās ārā no savas galvas.

Laiks pievērsties sausajām tualetēm! Un ne tā, kā katru dienu līdz šim…

Materiālu piedāvā – Gunārs Janaitis, grāmatas “Tikai 5 minūtes!” idejas autors, sakārtotājs un fotogrāfs. Izdevniecība “Zvaigzne ABC”. Otrdien, 2017. gada 8. augustā.

 

A/S Latvenergo tirgo kūciņas, zeķītes, acu lēcas ar atlaidēm

Atrodot savā datorā šādu reklāmu, jautāju Elektrum Klientu servisam

Vai Elektrum tirgo arī klavieres? Ar kādām atlaidēm?

Saņēmu atbildi

Pateicamies par sniegto jautājumu. Šobrīd Elektrum tādu pakalpojumu nepiedāvā.

Mans teksts Elektrum Klientu servisam

Šķiet, jūsu absurdie piedāvājumi radušies dēļ tā, lai publiski izskatītos labiņi pēc elektrības cenu paaugstināšanas.

Lai no tā novērstu uzmanību ar kūciņām, ķīmiju, zeķītēm un acu lēcām. Lūdzu dariet zināmu saviem priekšniekiem

un reklāmas aģentūrai, kas jūs apkalpo, ka jūsu aicinājumi baudīt vasaras prieku ar jūsu profilam neatbilstošiem piedāvājumiem – tas tomēr ir komiski…

 

Greizie priekšstati

Greizie priekšstati par muzeja putekļiem dzirdēti daudz, bieži un pilnīgi nevietā. Varētu domāt, ka apkopēji nevienā muzejā nav bijuši un putekļi tur krājušies jau kopš iepriekšējiem gadusimteņiem. Varētu arī domāt, ka muzeja eksponāti redzami tikai daļēji, jo putekļu kārta ir tik bieza, ka  neļauj īsti saprast – kādas vēsturiskās vērtības zem tiem slēpjas. Putekļi mēdz būt paši par sevi, bet muzeji bez putekļiem – nekad! Kaut arī mani neviens muzejs nav izvēlējies par aizstāvi apvainotajām vēsturisko eksponātu krātuvēm, es tomēr pats uz savu roku, kā sak’, šoreiz mēģināšu uzrādīt greizo priekštatu izplatītājus.

Latvijas radio raidījumā “Kultūras rondo” vadītājs, cienījamais Z.M. š.g. 29. jūnijā, reklamējot/slavējot senās  mūzikas festivāla koncertprogrammu, greizo priekšstatu savaldzināts, manuprāt izteica ne tikai ļoti netaktisku, bet nepieļaujamu salīdzinājumu, ka senā mūzika nav nekāda muzeja relikvija ar putekļu kārtu.

Līdz šim “Kultūras rondo” es biju klausījies kā kultūras raidījumu. Var jau piebilst – kam negadās…

Līgotņu Jēkaba bažas 1930. gadā

Vai reklāmā ir nozieguma sastāvs?

Rīgā uz Lāčplēša ielas pamanīju lielformāta uzlīmi ar tekstu, kas apgalvo, ka “REKLĀMA APZOG TEVI”

Es  pievienoju kādu savu attēlu, kas man ļoti atgādina reklāmas upurus. Tādus kā mēs, kas ik dienas saņem traucējošus zvanus, kam e-pasts tiek piedrazots ar  piedāvājumiem, kas mums nav nepieciešami. Tie, kuri skatās TV būs pamanījuši, cik ļoti lielo aptieku tīkls rūpējas par mūsu veselību (lasiet maciņu tukšošanu). Uzkrītošākais gadījums bija nesen mūzikas balvas raidījums, kuram uztura bagātinātāju preparātu reklāmas sākot no sirds līdz papēžiem bija piesūkušies kā ērces… Ņemot vērā, ka muzeju apmeklētāju skaits palielinājies, reklāmas varētu izvietot tieši uz eksponātiem – gleznām, skulptūrām…

Imants VILKS. Reklāma, hmm…

 

Reklāma, hm, skaista tēma. Piedalīšos korī. Man ir tieši tāpat, kā to raksta GN2 komentāros: Visas firmas, kas mani apmētā ar reklāmu, es neiegaumēju nemaz, bet ja kaut kas paliek atmiņā, tad tā ir skaidra izpratne: tie nav kārtīgi cilvēki, viņi ir pārkāpuši pieklājības robežu, viņi man nav jautājuši, vai es viņu troksni vēlos redzēt vai dzirdēt, un vienīgais, kas paliek: ar tiem sadarboties nedrīkst, no jebkādas sadarbības jāizvairās. Manā apziņā viņi sevi ir degradējuši un viņi nav cienījami. Ja atceros, šo firmu preces pirkt izvairos. Piemēram, firmas “Pioneer” aparatūra.

Daudz diletantisma. Tik daudz vienīgo patiesību. Tik vienu piemēru. T.s. mūzikas raidījumos, kuros dažu reizi (reti) ir mūzika. Pēc viena skaņdarba beigām viņi tūlīt sāk nākošo. Viņi nezina, ka emociju nodzišanas, norimšanas laiks ir 3-5-8 sekundes, lai klausītājā dzirdētā mūzika radītu dziļas un skaistas emocijas, tām jāļauj izskanēt klausītāja apziņā.

Bet tie jau lētie trokšņa taisītāji. No vairākiem tūkstošiem satelīttelevīzijas kanālu esmu izveidojis 55 klausāmu (ne vienmēr) radio raidītāju sarakstu, visbiežāk tie ir Eiropas valstu “Klassik radio” (vācu), vai, piemēram, franču vai Šveices “Classic”. Ja uzliek labas austiņas, tad to mūziku un instrumentus iespējams labi sadzirdēt un baudīt. Līdzi šūpoties. Skaisti! Skaisti skan, var dzirdēt, kā autors to pārdzīvojis, dzirdējis un pierakstījis. Kādreiz to arī pastāsta. Tur reklāmas nav. Ja kāds reklāmu palaiž, tad to raidītāju no klausāmā saraksta nodzēšu.

Nekādus TV raidījumus neskatos, vienīgi Youtube kādus mākslas darbus, piemēram, nesen noskatījos franču filmu par Balzaka noveles tēmu “Šagrenāda”. Tādas filmas ir vēl daudz, piemēram, “Cietsirdīgā romance” (krievu valodā). Bez tam vēl ievērojamu mākslinieku darbi, mūzika. Piemēram, vergu koris no “Nabucco” dažādos izpildījumos, operas, talantīgu mākslinieku ieraksti.

Plašāk. Ja skarbi, tad, protams, ka tauta, masa tiek turēta mazliet līdzīgi vistu vai citu fermu dzīvniekiem. Bet tas ir vienpusīgs skatījums. Plašākā skatījumā mēs ieraugām evolūciju, instinktu vajadzību piepildīšanu, īsu uznākšanu, patrokšņošanu, un aiziešanu. Troksni gan mēs dzirdam un pat redzam. Visa dzīve ar to pildīta. Bet man ir zināmi, pazīstami daži cilvēki ar jēgu un saturu. Kad satieku, tad mācos un priecājos. Kad nesatieku, tad tramīgi lūkojos, vai kaut kur neatspīdēs gaisma? Un kad ieraugu, tad var pasmaidīt, un, ja veicas, iegūt draugu. Vai vismaz domas uz īsu brīdi.

24.04.2017.

%d bloggers like this: