HAMLETS 13. Saeimas vēlēšanās

Jā, par ko vēlēt!? Runā, ka 13. Saeimas vēlēšanas esot vēsturiskas, iespējams pat liktenīgas. Ja iepriekšējās viens no galvenajiem uzmundrināšanas saukļiem bija “Krievi nāk!”, tad šogad tā vietā, “Kremlis jau ir tuvu”. Apmēram tik tuvu, kā – Lielajos Sīpolos (Veļikije Luki).

Tie, kas varējuši apgūt ilgās un nemitīgās Domburšova debates, tiem tad nu beidzot skaidrs par ko vēlēt… Bet ne visi spēja izturēt monotono politiskās čabēšanas laiku.

Jau no vasaras beigām Pārdaugavā Tēriņu ielā pamanu kādu “svētu privātīpašumu” MANS NAMS IR MANA PILS un domāju – vai tiešām otrā stāvā dzīvojošie kādu asāku vārdu savā starpā pārmainījuši, ka daļa no sienas ēkas ar visu logu izgāzusies uz ielas. Domāju arī par to, vai viņiem jāmaksā nodoklis par vienīgo īpašumu, vienīgo dzīves vietu uz šīs zemes. Un vēl domāju, kur un kā viņi iegūs līdzekļus, lai pārlaistu virsū nākošo ziemu.

Jā, par ko vēlēt!? Un kā domājat jūs, par kuru solījumpartiju (interešu grupu) varētu vēlēt šajā Tēriņielas sabrukušajā būdiņā mītošie iedzīvotāji? Vai par to listi, kas sola sasēdināt cietumā visus korupcijas žuļikus, (bet, kas tad paliks brīvībā no varas esošajiem) vai par to partiju, kas nav likusies ne zinis par PVN pārtikas samazinājumu līdzvērtīgu citām Eiropas savienības valstīm, bet katru reizi mēnesi pirms vēlēšanām izvelk no pelējuma šo solījumu, vai par to, kas sola palielināt pensijas, optimizēt nodokļus, (to jau jūtam nepārtraukti), vai par to, kas pēc trīs gadiem atcelšot tautas aplaupīšanas shēmu OIK. Vai par tiem ministriem, kuriem esot jāpabeidz iesāktais darbs. (Tiešām ideāls iegansts palikt pie varas!) Solījumu vairāk nekā 100 pasakās uzreiz, kas vēlētāju triec no kājām nost. Kaut reāli mērķi Latvijas attīstībai jau parādījušies – panākt Lietuvu, panākt Igauniju daudzos ekonomiskos rādītājos, lai nemītētos Eiropas savienības astes daļā.

Tātad – par ko vēlēt!? Jābūt Hamletam, lai to zinātu, kaut arī Hamlets tad šaubījās – “Būt vai nebūt?”, kad karaļvalsts bija novesta līdz…

Saprotiet, kā vēlaties…

Gunārs Janaitis, 2018. gada 30. septembrī

Advertisements

No kā sastāv LATVIJA?

No viena Mersedes markas unikāla limuzīna, kas ne no šā, ne no tā, ņem apstājas un tālāk nekust. Es zināju vienu stāstu par kādu zirgu, kas nebija izkustināms līdz ko norietēja saule. Šī limuzīna (tas nav Jāņu nakts krāsā) stāstā intersantākais ir tas, ka ne šai zemē, ne citur pasaulē, kas tam auto par vainu, atrast nevar.

No otro reizi izbēgušas lācenes Mades (Made in Latvia), kurai dzīve līdzšinējā ieslodzījuma vietā acīmredzot apnikusi. Visi portāli nepārtraukti ziņo, ka īslaicīgi kontakti ar lāceni tā kā bijuši, tā kā nē. Un arī par to, ka lietus viņas pēdas aizskalojis jūrā. Vai tas varētu būt, ka viņa meklē un nevar atrast ceļu uz lidostu, lai izkļūtu pilnīgā brīvībā.

No rotējošiem ierēdņiem. Izplatījumā, cik man tās zināšanas, rotējošu objektu ir… Daudz, tas nav tas vārds. Daudz ierēdņu mums valstī, bet rotē ne visi. Vairāk rotē tie, kas iepriekšējā (tagadējā) darba vietā atzīti par nekompetentiem. Tad nu viņus aizrotē uz turieni, kur viņi ar savu nekompetenci būs noderīgāki. Tā teikt – ilgspējīgākai attīstībai.

No ceļu bedrēm. Tādēļ jau atsevišķos ceļu gabalos, kur vēl saglabājies asfalts, nepieciešami radari. Jo kurš autovadītājs, kuldamies pa trepīti vai bedru bedrēm, nokļuvis uz asfalta nevēlēsies izjust braukšanas ātrumu? Īstenībā bedres ir pats labākais veids, kā ātrumu ierobežot. Un, cik labi var “uzvārīties” bedres lietus laikā itkā salabojot?

No lētāka benzīna. Kā katru autobraucēju iejūsmina cenu samazinājums Statoilā par 0,5 santīmiem! Kāds atspaids ģimenes budžetam! Varētu mēnešā laikā sakrāt vienai Statoila desiņai. Ja ne parīt varētu sekot ziņa par 1,5 vai 2 santīmu sadārdzinājumu.

No politiķu solījumiem vai pārdomām tautas labā. Piemēram – pārtikai vajadzētu samazināt PVN. Vai tas neizklausās jauki?

No izmirušiem ciemiem. Bet tas jau tik uz labu. Tas brīdis, ka Latvijas teritorija Eiropai būs vajadzīga ne tikai kā nomale atkritumu izgāšanai, tas brīdis tuvojas…

Vajag domāt pozitīvi!

Vecā limuzīna vietā nopirks jaunu, Made gan jau atradīsies. Tomēr pēdējā ziņa ir pārāk skumja, Made esot nošauta. Tad, kad cilvēkiem rodās problēmas ar saprātu, tad darbā tiek laisti ieroči. Ierēdņi uz laiku ierotēs labi atalgotā vietā, visi jau nebrauks vairs šā vai tā, rapšu eļļa pie benzīna dod it kā pankūku cepšanas aromātu, politiķi jau ir tādēļ, lai solītu un nodokļu maksātāja tauta tādēļ, lai noticētu. Izmiruši ciemi? Latvija līdz ar to kļūst zaļāka un arī pēc šī gada talkas atkritumu esot mazāk. Tie vairāki simti tūkstoši, kas jau emigrējuši, te nekādus atkritumus, pat gribēdami, nespēj atstāt.

Domāsim pozitīvi!

%d bloggers like this: