Iezīmēta STABURAGA vieta

Staburags-Janaitis-7230375

Staburags mums var būt tikai domās, bet pati klints redzama senās fotogrāfijās, gleznās, grafikās. Šogad paiet 50 gadi kopš Staburadze zuda zem ūdens, Pļaviņu HES būvējot. No ceļa, kas ved uz zemūdens klinti ir 175 soļi. Tikai katrs iet saviem soļiem, un pienākot pie Daugavas nevarēja īsti saprast – kurā vietā Staburadzes klints atrodas. Lai precizētu Staburadzes klints atrašanās vietu, tika nolemts uzstādīt piemiņas zīmi – boju. Tas notika laikā, kad katru gadu jūlijā Staburaga pagastā tiek atzīmēti “Dienliliju svētki”. Šogad 23. jūlijā, 1935. gadā dibinātajā Vienotības birzī tūkstošiem liliju stādu ir pilnziedā. Jāpiebilst, ka tas ir lielākais dienliliju dārzs Latvijā. Jānis Vasarietis bija tas, kas šo ziedu atplaucināja pie mums. Viņa un vēl citu puķkopju dāvinājums tagad jo krāšņi saplaucis Staburagā.

Pagasta dāmu ansamblim, skandējot Jāņa Vasarieša un Vladimira Kaijaka sacerēto Staburaga himnu un nezināma autora radīto – Kam raudi tu, Ak daiļā Staburadze, laivā esošā staburadziete, rakstniece Māra Svīre, pagasta vadītājai Ainai Ķīsei klātesot sarkanā boja ar uzrakstu STABURAGS ir atklāta! Kultūras organizatore Ināra Galvanovska var būt gandarīta, jo iecere par šādas bojas izvietošanu virmojusi jau labu laiku.

Staburaga atrašanās vieta ir iezīmēta!

Fotoattēli un klaviatūra – Gunārs Janaitis

Naivo muļķīšu kairināšana

Latvijas skaistākās vietas – Daugavas senleju pie Kokneses, Pērsi un Staburagu kopā ar tā laika padomju krievu hidrostaciju būvēšanas speciālistiem appludināja Latvenergo. Tagadējais pensionārs Jānis Jermacāns  32 gadu vecumā piedalījās Staburaga appludināšanā, kā betonēšanas darbu vadītājs laikā, kad būvēja Pļaviņu HES. Tagad viņam ir ideja – ar betona sienu dažu desmit miljonu latu vērtībā atsegt Staburaga klinti. Par to visu sīkāk raksta “Latvijas Avīze” (26.06.2012)

 Var tikai pabrīnīties, ka idejas, kas robežojas ar nereāliem, dārgi nevajadzīgiem murgiem, sabiedrībā var tikt uztvertas kā IDEJAS, bet nevis kā MURGI. Saprotama ir tendence ar tāda rakstura materiāliem celt laikraksta tirāžu, bet nav saprotama šādu materialu reālā jēga. Tikai uzkāpt uz vēsturisko atmiņu varžacīm, lai sāp? Uz to latvieši nav mudināmi. Viņi jau ilgstoši, vēlēdamies sasniegt labāku dzīvi, nemitīgi skatās tikai uz atpakaļ. Un klūp, klūp, klūp…

 “Ja 80 metrus no krasta būs betona dambis, tā būs drausmīga bedre, kurā saule neiespīdēs, jo šis ir tumšais krasts. Murgs un izsmiekls. Daugava jau pietiekami saķēzīta un vēl vairāk nevajadzētu”, uzskata rakstniece Māra Svīre. Šāda domai pilnībā piekrītu. Savulaik, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Pļaviņu HES tikai gatavojās celt, laikrakstā “Literatūra un Māksla” izvērsās plaša un asa diskusija. Tad rakstniece Vera Kacēna savā publikācijā piemēra pēc piedāvāja Esplanādē audzēt gurķus, ja jau praktiskums daudz svarīgāks par neizmērojami nozīmīgu un izcilu Latvijas likteņupes Daugavas skaistuma iznīcināšanu. Pašsaprotami rodas jautājums – kurā pusē toreiz bija Jānis Jermacāns? Acīmredzot, – Esplanādes gurķos.

 Ar Pļaviņu HES būvniecību tika nošauti divi zaķi uzreiz – Latvenergo dabūja elektrību un latviešu tautai tika atņemtas, pagrūstas zem ūdens viņu zemītes svētākās un skaistākās vietas. Aizvietojumā bija jānāk Staļina noindētā Ļeņina vārdiem – “Komunisms – tas ir padomju vara plus elektrifikācija.”

 Likumsakarīgi dīvaini šķiet tas, ka līdz šim vietā, kur nogremdēts Staburags, nav izvietotas lielformāta fotogrāfijas klimatiskā aizsargnoformējumā, lai sabiedrisko gidu nastu neuzliktu tikai un vienīgi uz tur dzīvojošajiem rakstniekiem – Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku. Zinu, ka mākslinieciski un vēsturiski vērtīgus Staburaga attēlus ir uzņēmis Bruno Alsiņš. Arī citi fotogrāfi. Kam to vajadzētu gribēt izdarīt? Katrā ziņā Latvenergo to nevēlas, jo aizņemts ar tarifu celšanu.

 “Latvijas Avīze” aicina – Vai vajadzētu Staburagu celt ārā no Daugavas vai tomēr ne? Tas ir jautājums Latvijas sabiedrībai.

 Atļaujos piebilst/jautāt vai šodien nav nekā svarīgāka, ar ko būtu jānodarbojas Latvijas sabiedrībai? Mūsdienās dūņās un sanesumos grimusī Staburaga klints nākotnē atklāsies. Tas notiks tad, kad Pļaviņu HES turbīnas būs stājušās un Daugavas ūdens būs atguvis kādreizējo normālo līmeni.

Tāds laiks pienāks. Tikai kā sauks to valsti, kur tas būs noticis…