Latu tapšanas vēsture – kartona kastē…

LATS–Janaitis-162

Vēstures mēdz būt vienlaicīgi divas. Viena oficiālā, otra personīgi piedzīvotā, redzētā. Oficiālā versija bieži vien stipri atšķiras no personīgajām vēsturiskajām liecībām. Kā tas noticis ar latu tapšanas vēsturi, spriežiet paši.

Pagājušā gada nogalē dienasgaismā (kāda nu tā ir šobrīd) parādījies skaisti noformēts un, domāju, patiess izdevums “Nauda ar Latvijas dvēseli. LATS”. Ne katrā izdevumā atradīsiet šādu piezīmi – “Rakstos izteiktie viedokļi un uzskati atspoguļo intervēto personu un autoru redzējumu. Par saturu atbildību uzņemas katra konkrētā raksta autors”.

Mans nodoms nav recenzēt šo izdevumu, tikai cita starpā pievērst uzmanību lata radīšanas vēsturei (102-117 lpp.).

Rakstu “Kā tapa lasīši, gotiņas, ozolīši…” autors Raitis Strautiņš sāk ar vārdiem:

“Jaunā nauda bija skaista kā pati neatkarīgā Latvija. Kritikas par tās izskatu bija maz. Acīmredzot pamatoti. Palūkosimies uz lata radīšanas objektīvu apstākļu un valsts politikas diktētajā finiša taisnē – nacionālās valūtas vizuālā veidola radītāju acīm. Kas viņi bija, un kā tas notika? Cik daudz šajā procesā bija nejaušību, cik – likumsakarību, un vai vispār bijām pelnījuši tik skaistu naudu…”

Tagad, kad pretēji tautas vairākuma gribai, lats nomirdināts un tā vietā nācis ne tik skaistais un vērtīgais, līdz šim lietotajos maciņos nepiemērotais eiro, atgādināt lata radīšanas vēsturi ir vairāk nekā vietā. Vēsturi, kas līdz šim glabājusies… kartona kastē. Par to interesi nebija izrādījusi  Latvijas banka. Materiāli nav nonākuši arī akmens sviediena attālumā esošajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas krājumā. Man, kā vienam no 20 gadu latu lietotājam, tas šķiet dīvaini. Un nav jau runa par to, ka katra papīrnaudas latu veidotāja honorārs ir bijis 300 USD, ka, lai lata veidošanu novestu līdz galam bija nepieciešami pašu mākslinieku vērā ņemami neatmaksāti ieguldījumi. Runa ir par attieksmi. Pret darītājiem. Pret vēsturi.

Tad, kad sāks darboties Nacionālā bibliotēka, tad arī katrs apmeklētājs varēs redzēt, sajust lata piemiņai veltītajos toņos noformētos stāvus… Bet pirms tam Viļānos ar eiro kabatā pastaigāties pa Lata ielu.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Skaists vārds – LATS

LATS-Janaitis-8094

Pagātnes dokumenti un depozīti liecina par nosaukumiem naudai, kāda bijusi apgrozībā Latvijas teritorijā, vēlāk Latvijas valstī.

Numismātikas speciālisti bijušās naudas vērtības to lietošanas laikus ir izpētījuši un sarakstījuši ne vienu vien grāmatu. Es negatavojos sacensties ar viņu izsmeļošajām zināšanām šajā jomā, tik pasekot pašiem naudas nosaukumiem.

Jau skaidri zinām, ka pretēji lielākajai tautas daļai, mūsu valsts Latvijas nacionālā nauda tiks zaudēta – par to raksta, par to stāsta un iestāsta, rāda. Tomēr neesmu dzirdējis nevienu, kas būtu ieminējies, ka līdz ar mūsu nacionālo naudu mēs zaudējam skaistu vienzilbīgu latvisku  vārdu – lats. Ar 2014. gada 1. janvāri lats būs pagātnes vārds, kādreiz bieži apgrozībā bijis vārds, atmiņas vārds, kas turpmāk tiks aizvietots ar eiro (saldo, bruto, neto, depo, kino, foto, radio, sambo).

Laika gaitā, mainoties Latvijas teritorijas un valsts iekarotājiem, mainījušies arī preču apmaiņas vai maksāšanas līdzekļu nosaukumi – sestercijs, denārijs, dirhams, denārs, ozeriņš, mārka, feniņš, vērdiņš, ārtigi, šiliņš, zēstlingi, šerfs, guldenis, pusmārka, dukāts, klipe, grasis, trīsgraši, pusgrasis, dālderis, trīspelhers, ēre, rublis, livonēzs, denga, poltiņiks, kapeika, ostrublis, marka, franks, lats, santīms, červonci, rublis, kapeika, reihsmarka, feniņš, rublis, Latvijas rublis, un atkal atgriešanās – lats.

Kā radies lata nosaukums?

“…Priekšlikumos par nosaukumu lielākai un mazākai naudas vienībai bija tādi apzīmējumi kā “ozols” – “zīle”, “līga” – “daila”, “saule” – “austra”, “velta” – “imanta”, “pūķis” – “rūķis” un citi, tomēr asākās debates rosināja Finansu ministrijas ieteikums nosaukt jauno naudas vienību par franku, bet tā simtdaļu – par santīmu analoģiski Francijas naudas vienību apzīmējumiem. Dažādas sabiedrības aprindas un daļa Saeimas deputātu ierosināja naudai dot nosaukumu “lats”, atvasinot to no vārda “Latvija”. Ministru kabinets izdarīja galīgo izvēli par labu latam.”

“…Ministru kabinets 1922. gada 3. augustā apstiprināja “Noteikumus par naudu”. Pieņemtajiem noteikumiem bija likuma spēks… Noteikumu apstiprināšanas datums uzskatāms par lata kā nacionālās naudas dzimšanas dienu.”

 (No grāmatas Kristīne Ducmane Ēvalds Vēciņš “Nauda Latvijā”).

Lats, kas dzimis pirms 92 gadiem, nobendēts 1941. gada 25. martā, augšāmcēlies 1993. gada pavasarī, mūsdienās tieši Jaungada naktī mirst otro reizi.

LATS IR SKAISTS VĀRDS!

*Tautā populārs bija sudraba pieclatnieks ar Latvijas tautumeitas simbolisko tēlu, ko pārveidoja par piespraudi. Tā 2014. gadā varētu kļūt par populārāko piespraudi lata piemiņai.

**Atjaunotās Latvijas latu papīra naudas zīmju autori – Valdis Ošiņš un Imants Žodžiks.

***Par pieclatnieka tautumeitas  prototipu kalpoja Riharda Zariņa modele Zelma Brauere. Viņas tēls turpinās dzīvot uz 2 eiro nomināla monētas zelta tonī, uz 1 eiro nomināla monētas sudraba tonī. Protams, tik ilgi, cik ilgi dzīvos eiro…

LĀČPLĒSIS ir par vai pret eiro?

Evro–Janaitis-264

Atpeld laiva ar naida cilvēkiem

un Noslēpumaino, kurš izaicinās

Lāčplēsi  uz cīņu.

Apzināti negodīgu cīņu.

Šī gada Latvijas Avīzes 11. jūlija numurā rubrikā “Numura temats” publicēts materiāls – Nauda un nacionālā identitāte. Astoņi sarunas dalībnieki lielu daļu no sarunas velta latviskās identitātes simbolam “Mildai” un konstatē, ka tā nekur nepazudīšot – gluži otrādi, “Mildu” un citas latviskās vērtības turpmāk ieraudzīšot ap 800 miljoni vai miljards cilvēku visā Eiropā. Kāda laime mūs sagaida! Tikai, diemžēl, vēl nav zināms, nav aprēķināts, cik mums izmaksās – “Mildas” palaišana Eiropā. Tas nu tā.

Visvairāk mani ieinteresēja bankas “DnB” ekonomikas eksperta P. Strautiņa secinājums, ka nav iespējams dzīvot izolēti no apkārtējās pasaules kā “Straumēnos”. Ieinteresēja nebūs precīzi teikts, drīzāk mani personiski aizvainoja rakstniekam Edvartam Virzam tēmētie nopēluma “argumenti” par tādas poēmas radīšanu 1933. gadā, kas mūsdienās pat neder vai varētu būt kaitīga eiro ieviešanai Latvijā. Pirmais sākumsveiciens no elitārās sabiedrības, mūsdienās pelnīto popularitāti neatguvušajam, rakstniekam Edvartam Virzam 130. jubilejas gadā. Kas zina, iespējams “Straumēnu” cilvēki dzīvoja izjustāk un patiesāk tajā pasaulē, kas šodien jau zaudēta zem naudas un plēsonības zīmes. Varbūt sakarā ar eiro, vajadzētu pārskatīt pārējo latviešu literatūras klasiķu devumu – Jaunsudrabiņu, Raini, Upīti, Veidenbaumu – Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks!

Un tā es nonāku pie jautājuma/domas par latviešu tautas eposa varoni. Lāčplēsis ir par vai pret eiro? Vai Lāčplēsis arī ir latviešu tautas identitātes simbols? Kādēļ “Mildu” laist vienu pašu plašajā pasaulē. Vai nebūtu drošāk tomēr kopā ar Lāčplēsi?

Ai, piemirsu – viņš taču kopā ar Melno bruņinieku guļ Daugavas dzelmē…

Evro–Janaitis-265

Ilustrācijas.

Gunāra Kroļļa ilustrācija Andreja Pumpura eposam “Lāčplēsis”. Ar mākslinieka atļauju nedaudz pārveidota.

P. Strautiņa citāta izcēlums no laikraksta Latvijas avīze.