Autori izgaist…

Fotogrāfu autorības zudumi pie viņu radītajiem darbiem jau kļūst par sistēmu. Diena.lv sadaļā KDiena atrodu dzejnieces Veltas Tomas portretu. Iz manis parakstītu. Zem attēla – Foto: No Memoriālo muzeju apvienības arhīva. Nezināju, ka arhīva kopkatlā autori izgaist, kļūst nezināmi. Pārkāpt autortiesību likumu – kam tas ir izdevīgi?

Advertisements

Kādēļ pazūd fotogrāfi?

10. Saeimas deputāti 2010. gada 4. maijā. Foto: Saeima. (No laikraksta "Austrālijas Latvietis")

Esmu konstatējis, ka pēdējā laikā mēdz pazust fotogrāfi. Viņu darbi tiek publicēti visur papilnam, bet autoru vairs nav. Cik tas ir likumīgi?

Sākšu ar likumdevēju grupas attēla piemēru – paraksts – 10. Saeimas deputāti 2010. gada 4. maijā. Foto Saeima. Varētu saprast, ka visi attēlā esošie deputāti vienlaicīgi uzstādījuši statīvu, pieskrūvējuši tam Saeimai piederošo fotokameru, iedarbinājuši autopalaidēju un grupas bilde gatava – Saeimas foto. Varu likt ķīlā savu galvu, ka tā nu gan tas nebūs noticis! To būs uzņēmis profesionāls fotogrāfs, kas licis lietā savas zināšanas grupu uzņemšanā, lūdzis visiem uzmanību pirms slēdža iedarbināšanas. Drošības dēļ, lai kādam deputātam nebūt acis ciet vai neatbilstoša izteiksme sejā, izdarījis vairākus uzņēmumus. Tad veicis atlasi, apstrādi, kadrēšanu.

Lūk, autortiesību aģentūras AKKA/LAA skaidrojums:

Autoram jau no darba radīšanas brīža pieder autortiesības uz savu darbu. Šīs tiesības garantē gan starptautiskie (piemēram, Bernes konvencija), gan Latvijas (Autortiesību likums – 14., 15. pants) normatīvie akti. Daļu tiesību autors var nodot citai personai vai no tās neīstenot. Šāda prakse visbiežāk tiek izmantota pasūtījuma darbos, kad autors, piemēram, nodod pasūtītājam savas mantiskās tiesības (šajā gadījumā tās ir tiesības saņemt atlīdzību par katru darbu izmantošanas reizi) vai atsakās no tiesībām uz vārdu (kas nozīmē, ka pasūtītāja pienākums nav pie katras fotogrāfijas minēt autora vārdu). Taču autors nevar nodot savas tiesības uz autorību  pat ja autors atsakās no tiesībām uz vārdu, viņam nevar tikt atsavinātas tiesības būt sava darba autoram. Svarīgi visas darba izmantošanas nianses atrunāt rakstveida līgumā – arī to, ar kādiem nosacījumiem pasūtītājs autora darbu drīkst izmantot vai nodot to lietošanai trešajām personām. Piemēram, ja pasūtītājs autora radītu fotogrāfiju vēlas izmantot kā publicitātes foto, līgumā ir jānosaka, kādas ir katras puses tiesības un pienākumi.

Autors var atteikties no tiesībām saņemt atlīdzību par katru konkrētā darba izmantojuma reizi, taču paturēt tiesības uz vārdu, kas nozīmē, ka fotogrāfs saņems vienreizēju samaksu par pasūtījuma izpildi, bet nesaņemts atlīdzību par katru fotogrāfiju publicēšanas reizi, kas attiecas uz tiesībām uz vārdu – pasūtītāja pienākums būs šajā gadījumā nodrošināt, lai pie fotogrāfa bildēm vienmēr būtu minēts viņa vārds.

Autortiesību pārkāpumu jomā, kas attiecas uz fotogrāfiem, būtu vēl daudz sakāmā un prakses piemēru arīdzan. Piedāvāju svaigākos piemērus no reklāmizdevuma, ko bez manas ziņas manā pastkastītē ieliek un kuram „Visu zemju proletārieši, savienojieties!“ vietā sauklis – „Par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku“.

Attēlu autoru vietā šādi paraksti – Foto: Vienotība, Foto: LR Ārlietu ministrija, Foto: LR Kultūras ministrija, Foto: LR Ekonomikas ministrija, Foto: LR Finanšu ministrija. Pēc parakstiem zem attēliem jāsecina, ka tagad ar fotografēšanas darbiem pamatā nodarbojas ministrijas. Būtu interesanti redzēt, kā kāda ministrija uzņem vienu attēlu!

Aicinu fotogrāfus protestēt un nepieļaut autortiesību likuma pārkāpumus attiecībā uz savu darbu izmantošanu.

%d bloggers like this: