Vai reklāmā ir nozieguma sastāvs?

Rīgā uz Lāčplēša ielas pamanīju lielformāta uzlīmi ar tekstu, kas apgalvo, ka “REKLĀMA APZOG TEVI”

Es  pievienoju kādu savu attēlu, kas man ļoti atgādina reklāmas upurus. Tādus kā mēs, kas ik dienas saņem traucējošus zvanus, kam e-pasts tiek piedrazots ar  piedāvājumiem, kas mums nav nepieciešami. Tie, kuri skatās TV būs pamanījuši, cik ļoti lielo aptieku tīkls rūpējas par mūsu veselību (lasiet maciņu tukšošanu). Uzkrītošākais gadījums bija nesen mūzikas balvas raidījums, kuram uztura bagātinātāju preparātu reklāmas sākot no sirds līdz papēžiem bija piesūkušies kā ērces… Ņemot vērā, ka muzeju apmeklētāju skaits palielinājies, reklāmas varētu izvietot tieši uz eksponātiem – gleznām, skulptūrām…

REKLĀMA TIKAI TEV…

Reklāmas uzdevums esot radīt pieprasījumu pēc kādas preces, tāpēc reklāmām raksturīga produkta pozitīvo īpašību izcelšana vai pārspīlēšana un negatīvo īpašību noklusēšana. Tātad neteikt patiesību jau ir apmāns. Kurš gan no mums nav izjutis alerģiju, kad kinofilma TV tiek pātraukta ar reklāmu? Mākslas darbā tiek iestarpināts vizuāls svešķermenis, tādā veidā uztvere par filmu tiek deformēta, nojaukta. Paskatot žurnālus un paskaitot cik vietas tajos aizņem reklāma (vismaz 1/5) iznāk, ka jūs pērkot žurnālu, maksājat arī par reklāmas lappusēm. Mums mēdz iegalvot, ka tad, ja nebūtu reklāmu, žurnāls būtu dārgāks, ka par brīvu esot tikai siers peļu slazdā. Nebūsim naivi – par visām reklāmām patiesībā maksā pircējs, jo reklāmizmaksas jau ir ierēķinātas preces cenā. Mīts par velti esošo sieru peļu slazdā ir tikai fikcija.

Pārdevēju maz vai nemaz neinteresē tas, vai jums šī prece būtu vajadzīga. Viņa interesēs ir to pārdot. No veikala noliktavas uzkrājušās preces pārlikt jūsu mājās. Protams, par jūsu naudu.

Latvijas radio 1. kanālā Vizma no Rojas gandrīz katru dienu iet uz pastu. Nu nesaprotu, ko cilvēks tik bieži var darīt pastā un katru reizi stiept mājā mobīlo “pilnīgi par velti”. Es jau minēju par alerģiju, ko rada reklāma. Jau kādu otro gadu kāds teātra režisors netiek vaļā no muguras sāpēm, apgalvojot, ka lietojot ortomax varēs kustēties brīvi. Ja viņš tik ilgu laikā netiek vaļā no muguras sāpēm, tad jau iznāk, ka ortomax nemaz nepalīdz…

Brīnos par reklāmām neizmantotiem laukumiem. Piemēram gleznās, kas muzejos vai galerijās izstādītas, būtu iespējams uzlīmēt enerģijas dzēriena vai ieliktnīšu reklāmu.

Vai ievērojāt, ka reklāmu izplatīšanai tiek izmantotas jūsu ierīces – mobilais tālrunis, pastkastīte reklāmmakulatūrai, dators, no kura spējat vien katru dienu dzēst desmitiem zābaku piedāvājumu par lielām atlaidēm. Atlaižu fikcija arī ir viens no reklāmas apmāna ieročiem, lai ieperinātos potenciālā pircēja smadzenēs.

Strauji tuvojās Jēzus pārdošanas tirgus. Reklāma gaida katrus svētkus vai ievērojamus notikumus, kur tai uzsēsties. Un nav lielas nozīmes turpināt runāt šo tēmu, ko katrs no jums izpratis un uz savas ādas izjutis. Siers peļu slazdā tevi gaida!

ADATA MAIZĒ

Ar ko pasaule tiek pieķēzīta naudas dēļ? Ar reklāmu. Ar uzbāzīgu, kaitinošu reklāmu. Līdzvērtīgi tam,– vēlaties nokost no maizes rikas, bet tajā iecepta adata. Kā atgādinājums, lai jūs atkal pirktu šo maizi! Dzīvo maizi, jo konkurentu ceptās taču ir nedzīvas. Mēs katrs ikdienā esam spiesti staigāt pa šo reklāmkaralauku, kas pēc būtības ir mūsu dzīves telpa – mūsu visu vide. Tikai pieķēzīta no tiem, kam interesē mūsu maciņš.

Padomju laikos tā tika pieķēzīta ar sarkanas krāsas viltoti uzmundrinošiem saukļiem. Tādiem kā – “Mūsu paaudze dzīvos komunismā!” Tā laika izpratnē – kapitālistiskais komunisms ir klāt! Vienpadsmit šķiru poļu āboli un cietie spāņu tomāti martā lielveikalos dabūjami ik dienas ( ja ir darbs un nauda). Un, ja veikalā izdodas atrast īsto plauktu, jo to maiņu nosaka menedžeris, kas vēlas pārdot vairāk, nekā jums vajadzīgs.

Televīzijas programmā, līdzīgi kā žurnāla maketā, vispirms paredz vietu un reižu skaitu reklāmai. Tad seko viss pārējais materiāls. Un filmas visinriģējošākā vietā ātro kredītu reklāma jūs izģērbs pliku. Jo viņi taču bez uzpūstiem procentiem jums uzbāžas ar sava “labuma” piedāvājumu! Kā galvenās tiek rādītas reklāmas un tām pa vidu filmu vai raidījumu fragmenti.

Un, ja mēs uz visu to esam iemācījušies skatīties iecietīgi rezignēti, arī tad reklāmas zog mums mūsu laiku un uzmanību. Par ētisko pusi atliek tikai pabrīnīties. Ziņa, ka avārija bojā gājis vismaz viens vai vairāki, reklāmas izvietošanai ir ļoti noderīga vieta. Portālos pirms katra aculiecinieka vārgvideo iesēžas burbuļu pūtēja no ātrajiem kredītiem…

Un tad, tepat līdzās – apgānīšana ar reklāmu. Kā gan savādāk lai to nodēvē? Reportāžā par to, ka glābēji atraduši simtiem aviokatastrofā bojā gājušo upuru ķermeņu daļas, nobeidzas ar Anttilas reklāmu “Viss mūsu daiļajām sievietēm!” Vai reklāmas izvietotāji savā mūža ir ko dzirdējuši par cilvēcisko cieņu, ētiku, pietāti pret bojā gājušajiem!? Kas var būt labāks par reklāmas vietu, kurai pamatā nav bojā gājušo pīšļi!?

Pirms kāda laika Rīgā uz Iļģuciemu kursēja tramvajs, kas bija “apgleznots” ar reklāmu, aicinot šķirot atkritumus. Vai ar to bija domāti tramvajā esošie pasažieri? Bet, tas izskatījās tieši tā!

Visiedarbīgākie cilvēku tracināšanas mehanismi – politika (bezdarbs, korupcija, ierēdņi, nabadzība) un reklāma (naudas raušanas kāre). Ne tikai saspringta fona uzturēšanai sabiedrībā, bet arī cilvēku psiholoģiskai iespaidošanai uz kādu produktu, partiju. Ja kāds meklē cūkas kaunināšanai, tad nekur tālu nav jāmeklē cūku apvainotāji…

Baidos jūs ilgāk aizkavēt, jo, iespējams jāskrien uz turieni, kur izziņota atlaide 70%, vai uz turieni, kur piedāvā ņemt divus un trešo dos par brīvu. Tikai ņemiet vērā, ka par to bezmaksas trešo – jūs jau esat desmitkārt samaksājuši…

Veselais saprāts signalizē, – pārdotgribētāja bezkaunības robežas pret potenciālo pircēju atrodas tur kalngalā, pašā, pašā augšā…

Gunārs Janaitis

28.03.2015.

Kā veido akcijas cenas?

Pirms kāda laika Maximā pārdošanā bija cepumi „Vecrīga“, ja nemaldos – par Ls,- 1,29 kilogramā. Kādu dienu radio reklāmā dzirdu – sludina atlaides akciju uz šiem cepumiem, ko dažkārt esmu jau pircis. Veikalā man saka, ka akcija sākšoties tikai rīt. Skatos – šodien cepumu „Vecrīga“ cena pacēlusies līdz Ls,- 1,95 kilogramā. Nākošā dienā akcijas cenas laikā tie maksāja dārgāk par iesākumcenu, bet lētāk par „pirmsakcijas“ cenas palielinājumu. Par visu ir padomāts! Pircēju maldināšanas sistēma darbojas. Produktam vispirms uzliek paaugstinātu cenu. Tad zemāku „akcijas“ cenu, kas tomēr gala rezultātā ir augstāka par kādreizējo iepriekšējo pārdošanas cenu.

Maximas reklāmsauklis – „Par visu ir padomāts!“ atbilst patiesībai.