Atpeld laiva ar naida cilvēkiem
un Noslēpumaino, kurš izaicinās
Lāčplēsi uz cīņu.
Apzināti negodīgu cīņu.
Šī gada Latvijas Avīzes 11. jūlija numurā rubrikā “Numura temats” publicēts materiāls – Nauda un nacionālā identitāte. Astoņi sarunas dalībnieki lielu daļu no sarunas velta latviskās identitātes simbolam “Mildai” un konstatē, ka tā nekur nepazudīšot – gluži otrādi, “Mildu” un citas latviskās vērtības turpmāk ieraudzīšot ap 800 miljoni vai miljards cilvēku visā Eiropā. Kāda laime mūs sagaida! Tikai, diemžēl, vēl nav zināms, nav aprēķināts, cik mums izmaksās – “Mildas” palaišana Eiropā. Tas nu tā.
Visvairāk mani ieinteresēja bankas “DnB” ekonomikas eksperta P. Strautiņa secinājums, ka nav iespējams dzīvot izolēti no apkārtējās pasaules kā “Straumēnos”. Ieinteresēja nebūs precīzi teikts, drīzāk mani personiski aizvainoja rakstniekam Edvartam Virzam tēmētie nopēluma “argumenti” par tādas poēmas radīšanu 1933. gadā, kas mūsdienās pat neder vai varētu būt kaitīga eiro ieviešanai Latvijā. Pirmais sākumsveiciens no elitārās sabiedrības, mūsdienās pelnīto popularitāti neatguvušajam, rakstniekam Edvartam Virzam 130. jubilejas gadā. Kas zina, iespējams “Straumēnu” cilvēki dzīvoja izjustāk un patiesāk tajā pasaulē, kas šodien jau zaudēta zem naudas un plēsonības zīmes. Varbūt sakarā ar eiro, vajadzētu pārskatīt pārējo latviešu literatūras klasiķu devumu – Jaunsudrabiņu, Raini, Upīti, Veidenbaumu – Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks!
Un tā es nonāku pie jautājuma/domas par latviešu tautas eposa varoni. Lāčplēsis ir par vai pret eiro? Vai Lāčplēsis arī ir latviešu tautas identitātes simbols? Kādēļ “Mildu” laist vienu pašu plašajā pasaulē. Vai nebūtu drošāk tomēr kopā ar Lāčplēsi?
Ai, piemirsu – viņš taču kopā ar Melno bruņinieku guļ Daugavas dzelmē…
Ilustrācijas.
Gunāra Kroļļa ilustrācija Andreja Pumpura eposam “Lāčplēsis”. Ar mākslinieka atļauju nedaudz pārveidota.
P. Strautiņa citāta izcēlums no laikraksta Latvijas avīze.
Like this:
Like Notiek ielāde...
