Mazs bērniņš krustcelēs… Joprojām

Autore, žurnāliste Sarmīte ŠMITE

Pirms ceturtdaļgadsimta, 1988. gada rudenī, ar asarām acīs, kājās stāvot, Rīgā, Daugavas Sporta namā, mēs iejutāmies rokoperas „Lāčplēsis” gaisotnē. Suģestēja Zigmara Liepiņa mūzika, līdz visdziļākajiem dvēseles stūrīšiem uzrunāja Māras Zālītes teksti, un sajutāmies vienoti, spēcīgi un droši savā izvēlē, kas virmoja katrā no mums un brieda tautā kopumā. „Mazs bērniņš krustcelēs, tam laiks kā smiltis tek caur pirkstiem…. Tā mūsu dzīvība, tā mūsu brīvība… ”

Pagājuši 25 gadi, un „Lāčplēsis” atkal uzrunā no skatuves – ar jaunu izpildītāju paaudzi, ar mūsdienīgu scenogrāfiju un modernām tehnoloģijām. Dodos uz izrādi ar vienu vēlmi – atkal izjust tās dvēseles stīgu vibrācijas, kas pārņēma toreiz. Jo  tas bērniņš – mana zeme Latvija – krustcelēs taču bijis visu šo laiku un ir joprojām – tāds pats mazs, reizēm apjucis un citu varu bīdīts… Continue reading “Mazs bērniņš krustcelēs… Joprojām”

LĀČPLĒSIS ir par vai pret eiro?

Evro–Janaitis-264

Atpeld laiva ar naida cilvēkiem

un Noslēpumaino, kurš izaicinās

Lāčplēsi  uz cīņu.

Apzināti negodīgu cīņu.

Šī gada Latvijas Avīzes 11. jūlija numurā rubrikā “Numura temats” publicēts materiāls – Nauda un nacionālā identitāte. Astoņi sarunas dalībnieki lielu daļu no sarunas velta latviskās identitātes simbolam “Mildai” un konstatē, ka tā nekur nepazudīšot – gluži otrādi, “Mildu” un citas latviskās vērtības turpmāk ieraudzīšot ap 800 miljoni vai miljards cilvēku visā Eiropā. Kāda laime mūs sagaida! Tikai, diemžēl, vēl nav zināms, nav aprēķināts, cik mums izmaksās – “Mildas” palaišana Eiropā. Tas nu tā.

Visvairāk mani ieinteresēja bankas “DnB” ekonomikas eksperta P. Strautiņa secinājums, ka nav iespējams dzīvot izolēti no apkārtējās pasaules kā “Straumēnos”. Ieinteresēja nebūs precīzi teikts, drīzāk mani personiski aizvainoja rakstniekam Edvartam Virzam tēmētie nopēluma “argumenti” par tādas poēmas radīšanu 1933. gadā, kas mūsdienās pat neder vai varētu būt kaitīga eiro ieviešanai Latvijā. Pirmais sākumsveiciens no elitārās sabiedrības, mūsdienās pelnīto popularitāti neatguvušajam, rakstniekam Edvartam Virzam 130. jubilejas gadā. Kas zina, iespējams “Straumēnu” cilvēki dzīvoja izjustāk un patiesāk tajā pasaulē, kas šodien jau zaudēta zem naudas un plēsonības zīmes. Varbūt sakarā ar eiro, vajadzētu pārskatīt pārējo latviešu literatūras klasiķu devumu – Jaunsudrabiņu, Raini, Upīti, Veidenbaumu – Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks!

Un tā es nonāku pie jautājuma/domas par latviešu tautas eposa varoni. Lāčplēsis ir par vai pret eiro? Vai Lāčplēsis arī ir latviešu tautas identitātes simbols? Kādēļ “Mildu” laist vienu pašu plašajā pasaulē. Vai nebūtu drošāk tomēr kopā ar Lāčplēsi?

Ai, piemirsu – viņš taču kopā ar Melno bruņinieku guļ Daugavas dzelmē…

Evro–Janaitis-265

Ilustrācijas.

Gunāra Kroļļa ilustrācija Andreja Pumpura eposam “Lāčplēsis”. Ar mākslinieka atļauju nedaudz pārveidota.

P. Strautiņa citāta izcēlums no laikraksta Latvijas avīze.