Mūžībā Konstantīns PUPURS. PIRMAIS!

Man kā fotogrāfam liktens bija lēmis būt vienīgajam, kas padomju varas laikā uzņēmis pirmo publisko Latvijas valsts karoga pacelšanas brīdi pie Brīvības pieminekļa 1988. gada 14. jūnijā. Attēls bijis publicēts vairākkārt – laikrakstā “Diena”, Daiņa Īvāna grāmatā “Gadījuma karakalps”. Bet, diemžēl, bez atšifrējuma, ka augstu paceltais sarkanbaltsarkanais karogs plīvo Trešās atmodas aktīvista – drosminieka  Konstantīna PUPURA rokās. Ja nemaldos, šajā drosmīgajā akcijā viņa asistenti bija jaunieši no Lietuvas un Igaunijas. Tā bija ļoti pelēka diena debesīs. Attēls kopēts no “plāna” melnbaltā negatīva. Karogs pēc tam ietonēts krāsā. Attēlā iespējams saskatīt, ka konspirācijas nolūkos karoga kāts veidots divdaļīgs.  Īsi pirms pacelšanas abas daļas tika savienotas.

LAI MŪŽĪGA PIEMIŅA!

Advertisements

Kakāšanas likums stājies spēkā

Tad lūk tā! Tik brīva un par brīvu atvieglošanās sausajās tualetēs vairs nebūs. Beidzot ir rasta iespēja, izstrādājot valsts noteikumus, arī no šīs tik neatliekami-vajadzīgi-pastāvīgās nozares “noņemt skaidu”. VARAM jau izdomājis, kā tam jānotiek – ar sauso ateju reģistrāciju un ikgadēju apkopi, ko veiks speciāli apmācīts dienests, tātad par maksu. Iespējams, ka tādā veidā arī augs darba vietu skaits, kas valstij un visiem mums ir ļoti svarīgs izdzīvošanas priekšnoteikums. Tikai jārēķinās, ka visiem tiem, kas lieto centrālai kanalizācijai nepieslēgtus objektus, izdevumi par savu eksistenci palielināsies.

Ņemu palīgā fragmentus no G.Skangales publikācijas “Latvijas Avīzē”.

“Kopš 1. jūlija spēkā stājušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu, tas ir, individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu un krājtvertņu reģistrācijai un apsaimniekošanai, ne privātmāju īpašnieki, ne pašvaldības nesteidz tos īstenot.”

“Lai gan jauno noteikumu mērķis ir cēls…taču ateju reģistrācija vien nenodrošinās, ka neattīrīti notekūdeņi netiek novadīti vidē, uzsver pašvaldību vadītāji…neparedzot tam atbilstošu finansējumu”.

“Jaunie noteikumi attiecas uz ciemu un pilsētu teritorijās esošo ēku individuālajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī septiķus un krājtvertnes, proti, jebkāda veida rezervuārus, nosēdakas vai izsmeļamās bedres, pārvietojamās vai sausās tualetes. Jaunie noteikumi neregulē decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošanu, tie nosaka prasības, kas jāievēro gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem.”

“Reizi gadā individuālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jāveic tehniskā apkope, ko nevarēs veikt saviem spēkiem. To par noteiktu samaksu darīšot “atbilstošs komersants, kas specializējies decentralizēto kanalizācijas sistēmu projektēšanā, būvniecībā, tirdzniecībā vai apkopē”.

“Būtiski – tā sauktajai kanalizācijas krājtvertnei jābūt hermētiski noslēgtai un tā regulāri jāiztukšo. Ko nozīmē “regulāri jāiztukšo”, ir atkarīgs no pašvaldības – tai jānosaka minimālais izvešanas biežums, ņemot vērā ūdens patēriņu konkrētajā nekustamajā īpašumā un krājtvertnes tilpumu”.

Nav zināms, vai būs jāreģistrē arī objekta lietotāju skaits, vecums un ēšanas iztikas rocības kategorija. Oriģinālo Sauso ateju noteikumu izklāsts turpinās ar samērā dzelžainiem izpildpriekšrakstiem vides prasību līmenī. Ļoti iespējams, ka būvējot jaunu sirdsmājiņu, būs nepieciešams izstrādāt projektu un to apstiprināt, apmaksāt sertificētus būvētājus, atbilstoši VARAM izstrādātajiem normatīviem.

Ja jums tomēr paralēli ienāktu prātā apjomīgo atkritumu izgāztuvju pēdējā laika ugunsgrēki, vai arī vēl nedegušās puslegālās vai nelegālās autoriepu un citu atkritumu glabātuves, tad metiet tās ārā no savas galvas.

Laiks pievērsties sausajām tualetēm! Un ne tā, kā katru dienu līdz šim…

Materiālu piedāvā – Gunārs Janaitis, grāmatas “Tikai 5 minūtes!” idejas autors, sakārtotājs un fotogrāfs. Izdevniecība “Zvaigzne ABC”. Otrdien, 2017. gada 8. augustā.

 

VIĻŅA 1991 GADA JANVĀRIS

VILNIUS 19.01.91-Janaitis-001450630008 copy

No 14 bojā gājušo saraksta PSRS armijas uzbrukumā Viļņas TV tornim 1991. gada 13. janvārī.

  1. Jankauskas P. dz. 1969. g. Lauzts galvas kauss un krūšu kurvis kā arī, krūšu kurvja iekšējo orgānu bojājumi. /pārbraukts pāri ar tanka kāpurķēdēm/

 Šajā naktī no perestroikas elles Jura Podnieka uzņemtā video kasete neticamā ātrumā sasniedz pasauli. “Brīvības nesēju” tēls bija sabojāts. Rietumi sāka ņemties prātā.

Lietuviešu sejās ir tikai acis, kas nevar noticēt notikušajam slaktiņam perestroikas vārdā. Nezinītis Gorbačovs rausta plecus. Baltija uzņem pirmo triecienu. Rīga gatavojas barikādēm.

Tēvs rāda savai mazgadīgajai meitai nezvērus miglā aiz žoga pie TV torņa.

Seimā žurnālisti Landsberģi iežogo mikrofonos. Lietuviešu jaunekļi turpat aiz smilšu maisiem ar pielādētām bisēm. Slimnīcā simtiem ievainoto. Kapsētā vainagi, vainagi, vainagi un vējā pilošas sveces.

Visi ziedi varoņiem nosarmo…

Es biju Viļņā 19. janvārī. Ar taksometru kopā ar somu žurnālisti Lizu. Uzņemtās filmas paslēpām zem automašīnas pakaļējā sēdekļa. Fotosomas vietā lietoju tirgus somu, lai drošāk, lai neuzpazīst manī fotoreportieri. Mums visu dienu līdz vakaram palīdzēja enerģiska lietuviešu sieviete. Svēta pateicība viņai. Viņu sauca Jurate, vai tikai tagad man tā šķiet. Nākošā dienā Rīgā uzzināju, ka lielos ceļus tā vakara tumsā bloķēja PSRS bruņu tehnika. Mums palaimējās. Mēs bijām paspējuši nokļūt aiz kordona…

Gunārs Janaitis

MUMS VISIEM. TEV un MAN…

2017

p-s-blogam-mans

Sarkanā biete vai nolaist līdz kliņķim…

agenskalna-tirgus-janaitis-9230143

Āgenskalna tirgus sakņu paviljons 24.09.2016.

Tādu laiciņu nebiju pircies Āgenskalna tirgū. Savajadzējās salātiem sarkano bieti. Vārītu. Braucu pie man zināmās pārdevējas, no kuras gadus desmit, piecpadsmit esmu ņēmis pašus garšīgākos skābētos kāpostus un arī sarkano bieti. Vārītu. Bet iegājis sakņu paviljonā – kā mēdz teikt – biju šokā! Kā tagad tur izskatās, attēlos redzams. Un no sarkanās bietes kundzītes ne miņas.

Sakņu paviljona vietā būšot autostāvvieta. Tas nozīmē, ja arī vārītā sarkanā biete tomēr atradīsies, tā man izmaksās 3-5 reizes dārgāk. Nu kam man tāds tirgus! Āgenskalna tirgus tagad esot pievienots Centrāltirgum. Tad jau pagrīdes “spirķika” un kontrabandas “sigaretočkas” piedāvājumu areāls varētu kļūt plašāks.

Manā uztverē rekonstrukcijas shēma ir visai vienkārša – vispirms vajag visu nolaist līdz kliņķim, par uzturēšanu nedomājot, līdzekļus nepiešķirot. Tad klāt būs rekonstruētāji pēc lielām naudām. Viņiem labums garantēts, bet vai pircējam būs ērtāk un lētāk? Tas jau ir cits jautājums. Nauda, nauda mīlīši/puteklīši – pāri visam! Brīnos, kādēļ vēl pie lielveikaliem par auto novietošanu neiekasē samaksu. Tik daudz līdzekļu iet garām pilsētas caurajam makam…

Nekur Āgenskalna tirgus teritorijā neredzēju informāciju par to, kas te notiks, kas to realizē un līdz kādam datumam tas viss varētu būt gatavs. Sarkano bieti meklējot tāda izārdīta sajūta apņem. Līdzīga tai, kā Krišjāņa Barona ielā…

Kremļa dekrēts

DEKRETS

Kopš šī Dekrēta parakstīšanas Kremlī pirms 71 gada, tā darbība Latvijas Republikā turpinās. Kaut kā dīvaini…

Atklāta ilustrēta vēstule iespējamiem adresātiem – LR Saeimai, LR Ministru kabinetam, LR Pašvaldību savienībai

DegradVide Merkelis – JANAITIS-4758

Annas muiža. Šeit Garlibs Merķelis sarakstīja savu ievērojamo darbu “Latvieši”

Utopisks projekts, Latvijas simtgadi sagaidot.

 

LATVIJU BEZ GRAUSTIEM!

LATVIJU BEZ DEGRADĒTAS VIDES!

Lai Latvijas simtgadē bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu izkārt valsts karogus (arī lielformāta, tādi ierosinājumi dzirdēti), tad tas var notikt tikai sakoptā vidē – padomju okupācijas laiku vizītkartes – graustus un nepabeigtās jaunbūves (ir jau upuri) nojaucot, degradētā vide sakopta. Jubileja ir pateicīgs iemesls, lai beidzot atbrīvotos no ilglaicīgiem, bīstamiem graustiem, no ētiski nepieņemamas vides. Nav tik sarežģīti stādīties priekšā, ko tas valsts mērogā dotu morāli un ekonomiski. Jā, tas ir liels darbs, kas prasītu arī ievērojamus līdzekļus un neatlaidīgu sabiedrības aktivitāti. Tomēr secīgi apzinot, plānojot, piesaistot darba spēku un attiecīgu tehniku, arī talciniekus –voluntierus, tas būtu jādara. Būtu jārekultivē nojaukto graustu vietas. Būtu jāsakārto likumdošanu, kas attiecās uz šo problēmu, jo tai līdz šim nav pievērsta visaptveroša uzmanība. Kad tad, ja ne tagad?

Vispirms būtu jāapzina visi nojaucamie grausti un degradētās vides teritorijas. Noteiktā laikā katrā pašvaldībā radīt iespēju jebkuram pilsonim pieteikt graustu atrašanās vietas, apkopot visu informāciju visās pašvaldībās pēc vienotas sistēmas. Paralēli pieteikšanas iespējai sabiedriskā kārtā, graustu apzināšanu profesionāli veiktu arī katras pašvaldības speciālisti. Piemēram piedāvāju manis iedomātu reģistrācijas karti.

 GRAUSTU REĢISTRĀCIJAS KARTE.

  1. Atrašanās vieta (Novads, pilsēta, pagasts) GPS koordinātas.
  2. Raksturojums (Bijusī funkcija, būves materiāli, uzmērījumi, attālums no ceļa).
  3. Fotofiksācija vismaz no trīs dažādiem punktiem.
  4. Bīstamības stāvokļa novērtējums.
  5. Zemes īpašnieks, uz kura atrodas grausts.
  6. No kura laika.
  7. Prognozējamie materiāli, kas radīsies nojaukšanas procesā.
  8. Nojaukšanai nepieciešamā tehnika.
  9. Rekultivācijas rezultātā iegūta zeme ha.

Kādēļ mums samierināties ar dzīvošanu nesakārtotā, nolaistā vidē, kur ceļmalās ik pa gabalu vīd pamestas grūstošas ēkas, kur pilsētu iekšpagalmu asfalts un mazās ieliņas sastāv tikai no bedrēm, kur mūs apņem ar vecu krāsu nolupušu māju sienas, kur… Ar vienu desiņu cepienu talkas dienas nobeigumā reizi gadā tas nav izdarāms. Kāds sacīs – nav nemaz tik traki. Bet, ja nu ir gan? Regulārs, koordinēts un neatlaidīgs darbs! Vide, domāšana un rīcība ir savstarpēji saistītas lietas. Cik būs tie, kas atgriezīsies Latvijā un būs mierā ar normālai dzīvei nepiemērotu vidi?

Projektam-priekšlikumam pievienoju laikā gaitā uzkrātus, paša uzņemtus attēlus. Iespējams, ka kādi no tiem jau novecojuši. Neņemos katram attēlam pievienot parakstu. Tomēr attēli sniedz priekšstatu, kaut nepilnīgu, par dramatisko situāciju kopumā. Attēli uzņemti – Ķemeros, Suntažos, Nītaurē, Bārtas padomju armijas bijušajā poligonā, Lustes muižā, Kurzemes jūrmalā, Annas muižā, kur Merķelis sarakstījis savu ievērojamo darbu “Latvieši”, pamestas mājas Latgalē un citur, ar sarūsējušiem metāllūžņiem piesārņoti pagalmi, pļavas, lauki. Mazo spēkstaciju sagandētā upīte, Rīgas HES radītā ekoloģiski dramatiskā ainava Ikšķilē, krusta zīme kapsētas izgāztuvē ticīgajā Latgalē…

Labas gribas vadīts, cerībā uz atsaucību

Gunārs Janaitis

13.04. 2016.

GRAUSTI DAŽĀDĀS LATVIJAS VIETĀS

 PADOMJU ARMIJAS POLIGONS PIE BĀRTAS

 DAUGAVAS KRASTS PIE IKŠĶILES UN CITUR – MAZĀ HES UN RĪGAS HES RADĪTĀ AINAVA

SADALES TĪKLI

ĶEMERI

                                                                                                                                                                                                               SUNTAŽI

                   KULTŪRAS NAMA GRAUSTS JAUNAUCĒ

SADZĪVES AINAS

ĶĪNĀ RAŽOTI.  LATVJU TAUTU MEITAS UN DĒLI

PAMESTAS MĀJAS LATVIJĀ. TE TIKAI DAŽAS

PAVARDI PAMESTIE…

%d bloggers like this: