MĪLI SAVU TUVĀKO!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA     Daba neko labāku par – citam citu apēst – nav izdomājusi. Tādēļ arī cilvēks gadu tūkstošos nav mainījies. Teritorija, vara, nauda! Kungi un vergi. Kari un revolūcijas. Labējie un kreisie. Viss griežas pa mūžīgo apli. Tikai pārāk liela aizraušanās ar mazākā aprīšanu gala rezultātā noved pie letālām sekām – pašā rijēja bojā ejas. Kā lielākie uzņēmumi, veikali aprij, izputina mazākos. Kā latvietis latvieti. Kā valsts valsti… Kamt, plēst, mānīt, draudēt, pazemot, iznīcināt, nogalināt, – tie visi ir naudvaras darbības vārdi. Vardarbība ir modē. Arī demokrātijas kļavas lapa ir modes prece. Politiķi tik turpina solīt, blefot un vilcina laiku savā labā.

Zinātāji saka, ka Baltijas miermīlīgā reņģe, kas parasti barojas ar planktonvēžveidīgajiem, nesmādē arī savus mazuļus. Te tas uzskatāmi redzams.

Pēdējais vārds

Represētais, latviešu tautas varonis Gunārs ASTRA

“A kto takoj Ojar Vacietis?” To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24. kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram.

Viņam ir 24 gadi. Dzimis un uzaudzis Latvijā. Latvietis? Maksimāli uzlabots latvietis. Viņu pie šīs zemes saista tikai robežsargi. Robežsargi viņu notvēra Kurzemes jūrmalā – ceļā uz Zviedriju. Tas nebija vienīgais šāds gadījums šā gada deviņos mēnešos Latvijas piekrastē.

Es esmu dzimis tai laikā, kad bērnība bija grūta, taču liktenīgu notikumu piesātināta. Tajā laikā es augu un pieradinājos analizēt, pretstatīt, salīdzināt un izdarīt attiecīgus secinājumus.

Esmu dzimis pietiekami agri, lai šos notikumus spētu saskatīt, un pietiekami vēlu, lai man personīgi paietu secen iespaidi un notikumi, kas daudzus cilvēkus uz mūžu sastindzinās, jo viņu domāšanu un jūtas nomāca dzīvnieciskas bailes. Turpināt lasīšanu “Pēdējais vārds”