MĪLI SAVU TUVĀKO!

OLYMPUS DIGITAL CAMERA     Daba neko labāku par – citam citu apēst – nav izdomājusi. Tādēļ arī cilvēks gadu tūkstošos nav mainījies. Teritorija, vara, nauda! Kungi un vergi. Kari un revolūcijas. Labējie un kreisie. Viss griežas pa mūžīgo apli. Tikai pārāk liela aizraušanās ar mazākā aprīšanu gala rezultātā noved pie letālām sekām – pašā rijēja bojā ejas. Kā lielākie uzņēmumi, veikali aprij, izputina mazākos. Kā latvietis latvieti. Kā valsts valsti… Kamt, plēst, mānīt, draudēt, pazemot, iznīcināt, nogalināt, – tie visi ir naudvaras darbības vārdi. Vardarbība ir modē. Arī demokrātijas kļavas lapa ir modes prece. Politiķi tik turpina solīt, blefot un vilcina laiku savā labā.

Zinātāji saka, ka Baltijas miermīlīgā reņģe, kas parasti barojas ar planktonvēžveidīgajiem, nesmādē arī savus mazuļus. Te tas uzskatāmi redzams.

Skaists vārds – LATS

LATS-Janaitis-8094

Pagātnes dokumenti un depozīti liecina par nosaukumiem naudai, kāda bijusi apgrozībā Latvijas teritorijā, vēlāk Latvijas valstī.

Numismātikas speciālisti bijušās naudas vērtības to lietošanas laikus ir izpētījuši un sarakstījuši ne vienu vien grāmatu. Es negatavojos sacensties ar viņu izsmeļošajām zināšanām šajā jomā, tik pasekot pašiem naudas nosaukumiem.

Jau skaidri zinām, ka pretēji lielākajai tautas daļai, mūsu valsts Latvijas nacionālā nauda tiks zaudēta – par to raksta, par to stāsta un iestāsta, rāda. Tomēr neesmu dzirdējis nevienu, kas būtu ieminējies, ka līdz ar mūsu nacionālo naudu mēs zaudējam skaistu vienzilbīgu latvisku  vārdu – lats. Ar 2014. gada 1. janvāri lats būs pagātnes vārds, kādreiz bieži apgrozībā bijis vārds, atmiņas vārds, kas turpmāk tiks aizvietots ar eiro (saldo, bruto, neto, depo, kino, foto, radio, sambo).

Laika gaitā, mainoties Latvijas teritorijas un valsts iekarotājiem, mainījušies arī preču apmaiņas vai maksāšanas līdzekļu nosaukumi – sestercijs, denārijs, dirhams, denārs, ozeriņš, mārka, feniņš, vērdiņš, ārtigi, šiliņš, zēstlingi, šerfs, guldenis, pusmārka, dukāts, klipe, grasis, trīsgraši, pusgrasis, dālderis, trīspelhers, ēre, rublis, livonēzs, denga, poltiņiks, kapeika, ostrublis, marka, franks, lats, santīms, červonci, rublis, kapeika, reihsmarka, feniņš, rublis, Latvijas rublis, un atkal atgriešanās – lats.

Kā radies lata nosaukums?

“…Priekšlikumos par nosaukumu lielākai un mazākai naudas vienībai bija tādi apzīmējumi kā “ozols” – “zīle”, “līga” – “daila”, “saule” – “austra”, “velta” – “imanta”, “pūķis” – “rūķis” un citi, tomēr asākās debates rosināja Finansu ministrijas ieteikums nosaukt jauno naudas vienību par franku, bet tā simtdaļu – par santīmu analoģiski Francijas naudas vienību apzīmējumiem. Dažādas sabiedrības aprindas un daļa Saeimas deputātu ierosināja naudai dot nosaukumu “lats”, atvasinot to no vārda “Latvija”. Ministru kabinets izdarīja galīgo izvēli par labu latam.”

“…Ministru kabinets 1922. gada 3. augustā apstiprināja “Noteikumus par naudu”. Pieņemtajiem noteikumiem bija likuma spēks… Noteikumu apstiprināšanas datums uzskatāms par lata kā nacionālās naudas dzimšanas dienu.”

 (No grāmatas Kristīne Ducmane Ēvalds Vēciņš “Nauda Latvijā”).

Lats, kas dzimis pirms 92 gadiem, nobendēts 1941. gada 25. martā, augšāmcēlies 1993. gada pavasarī, mūsdienās tieši Jaungada naktī mirst otro reizi.

LATS IR SKAISTS VĀRDS!

*Tautā populārs bija sudraba pieclatnieks ar Latvijas tautumeitas simbolisko tēlu, ko pārveidoja par piespraudi. Tā 2014. gadā varētu kļūt par populārāko piespraudi lata piemiņai.

**Atjaunotās Latvijas latu papīra naudas zīmju autori – Valdis Ošiņš un Imants Žodžiks.

***Par pieclatnieka tautumeitas  prototipu kalpoja Riharda Zariņa modele Zelma Brauere. Viņas tēls turpinās dzīvot uz 2 eiro nomināla monētas zelta tonī, uz 1 eiro nomināla monētas sudraba tonī. Protams, tik ilgi, cik ilgi dzīvos eiro…