Greizie priekšstati

Greizie priekšstati par muzeja putekļiem dzirdēti daudz, bieži un pilnīgi nevietā. Varētu domāt, ka apkopēji nevienā muzejā nav bijuši un putekļi tur krājušies jau kopš iepriekšējiem gadusimteņiem. Varētu arī domāt, ka muzeja eksponāti redzami tikai daļēji, jo putekļu kārta ir tik bieza, ka  neļauj īsti saprast – kādas vēsturiskās vērtības zem tiem slēpjas. Putekļi mēdz būt paši par sevi, bet muzeji bez putekļiem – nekad! Kaut arī mani neviens muzejs nav izvēlējies par aizstāvi apvainotajām vēsturisko eksponātu krātuvēm, es tomēr pats uz savu roku, kā sak’, šoreiz mēģināšu uzrādīt greizo priekštatu izplatītājus.

Latvijas radio raidījumā “Kultūras rondo” vadītājs, cienījamais Z.M. š.g. 29. jūnijā, reklamējot/slavējot senās  mūzikas festivāla koncertprogrammu, greizo priekšstatu savaldzināts, manuprāt izteica ne tikai ļoti netaktisku, bet nepieļaujamu salīdzinājumu, ka senā mūzika nav nekāda muzeja relikvija ar putekļu kārtu.

Līdz šim “Kultūras rondo” es biju klausījies kā kultūras raidījumu. Var jau piebilst – kam negadās…

Līdzjūtības gadadiena

Dzīvnieku patversmei “Ulubele” Līčos  septītā dzimšanas diena 21.05.2017. Visi ap 200 patversmē esošie suņi atbrīvoti no ķēdēm,  dodot viņiem iespēju kustēties, staigāt voljēros. Arī aprūpē kaķu te ir  ap 200.Kā jau uz dzimšanas dienu bija sabraukuši daudz gaišu ļaužu ar palīdzības līdzjūtību sirdīs. Vadītāja Ilze Džonsone, kinologs Ingus Vītoliņš, izdevniecības ABC vadītāja Vija Kilbloka, mākslinieks Jānis Anmanis, aktieri – Juris Lisners ar ģimeni, Rolands Zagorskis, Varis Vētra (vadīja sarīkojumu), Latvijas dzīvnieku Terēze “Dienas” žurnāliste Tekla Šaitere, ģimenes ar bērniem. Es pats arī pa to starpu kopā ar objektīvu biju, juzdams līdzdalīgs līdzcietībā pret dzīvniekiem…

Līgotņu Jēkaba bažas 1930. gadā

Vai reklāmā ir nozieguma sastāvs?

Rīgā uz Lāčplēša ielas pamanīju lielformāta uzlīmi ar tekstu, kas apgalvo, ka “REKLĀMA APZOG TEVI”

Es  pievienoju kādu savu attēlu, kas man ļoti atgādina reklāmas upurus. Tādus kā mēs, kas ik dienas saņem traucējošus zvanus, kam e-pasts tiek piedrazots ar  piedāvājumiem, kas mums nav nepieciešami. Tie, kuri skatās TV būs pamanījuši, cik ļoti lielo aptieku tīkls rūpējas par mūsu veselību (lasiet maciņu tukšošanu). Uzkrītošākais gadījums bija nesen mūzikas balvas raidījums, kuram uztura bagātinātāju preparātu reklāmas sākot no sirds līdz papēžiem bija piesūkušies kā ērces… Ņemot vērā, ka muzeju apmeklētāju skaits palielinājies, reklāmas varētu izvietot tieši uz eksponātiem – gleznām, skulptūrām…

Imants VILKS. Reklāma, hmm…

 

Reklāma, hm, skaista tēma. Piedalīšos korī. Man ir tieši tāpat, kā to raksta GN2 komentāros: Visas firmas, kas mani apmētā ar reklāmu, es neiegaumēju nemaz, bet ja kaut kas paliek atmiņā, tad tā ir skaidra izpratne: tie nav kārtīgi cilvēki, viņi ir pārkāpuši pieklājības robežu, viņi man nav jautājuši, vai es viņu troksni vēlos redzēt vai dzirdēt, un vienīgais, kas paliek: ar tiem sadarboties nedrīkst, no jebkādas sadarbības jāizvairās. Manā apziņā viņi sevi ir degradējuši un viņi nav cienījami. Ja atceros, šo firmu preces pirkt izvairos. Piemēram, firmas “Pioneer” aparatūra.

Daudz diletantisma. Tik daudz vienīgo patiesību. Tik vienu piemēru. T.s. mūzikas raidījumos, kuros dažu reizi (reti) ir mūzika. Pēc viena skaņdarba beigām viņi tūlīt sāk nākošo. Viņi nezina, ka emociju nodzišanas, norimšanas laiks ir 3-5-8 sekundes, lai klausītājā dzirdētā mūzika radītu dziļas un skaistas emocijas, tām jāļauj izskanēt klausītāja apziņā.

Bet tie jau lētie trokšņa taisītāji. No vairākiem tūkstošiem satelīttelevīzijas kanālu esmu izveidojis 55 klausāmu (ne vienmēr) radio raidītāju sarakstu, visbiežāk tie ir Eiropas valstu “Klassik radio” (vācu), vai, piemēram, franču vai Šveices “Classic”. Ja uzliek labas austiņas, tad to mūziku un instrumentus iespējams labi sadzirdēt un baudīt. Līdzi šūpoties. Skaisti! Skaisti skan, var dzirdēt, kā autors to pārdzīvojis, dzirdējis un pierakstījis. Kādreiz to arī pastāsta. Tur reklāmas nav. Ja kāds reklāmu palaiž, tad to raidītāju no klausāmā saraksta nodzēšu.

Nekādus TV raidījumus neskatos, vienīgi Youtube kādus mākslas darbus, piemēram, nesen noskatījos franču filmu par Balzaka noveles tēmu “Šagrenāda”. Tādas filmas ir vēl daudz, piemēram, “Cietsirdīgā romance” (krievu valodā). Bez tam vēl ievērojamu mākslinieku darbi, mūzika. Piemēram, vergu koris no “Nabucco” dažādos izpildījumos, operas, talantīgu mākslinieku ieraksti.

Plašāk. Ja skarbi, tad, protams, ka tauta, masa tiek turēta mazliet līdzīgi vistu vai citu fermu dzīvniekiem. Bet tas ir vienpusīgs skatījums. Plašākā skatījumā mēs ieraugām evolūciju, instinktu vajadzību piepildīšanu, īsu uznākšanu, patrokšņošanu, un aiziešanu. Troksni gan mēs dzirdam un pat redzam. Visa dzīve ar to pildīta. Bet man ir zināmi, pazīstami daži cilvēki ar jēgu un saturu. Kad satieku, tad mācos un priecājos. Kad nesatieku, tad tramīgi lūkojos, vai kaut kur neatspīdēs gaisma? Un kad ieraugu, tad var pasmaidīt, un, ja veicas, iegūt draugu. Vai vismaz domas uz īsu brīdi.

24.04.2017.

Mētelis, taksometrs, elektrība

 

 

elektro-janaitis-1073

Ja kādreiz agrāk radās nepieciešamība nopirkt mēteli, tad veikalā tam bija noteikta cena. Mētelis maksā – tik un tik.

Tagad ar mēteļiem būšot līdzīgi kā ar maksu par elektrību un taksometru. Mētelis it kā būšot sadalīts pirmeizinātājos – mēteļa drēbe maksā tik un tik, odere – tik un tik, pogas – tik un tik, šūšana – tik un tik, modelēšana – arī tik un tik. Gandrīz piemirsu – atvešana uz veikalu – tik un tik. Ja nevelk uzreiz mugurā, tad vēl par iesaiņošanu.

Apmēram līdzīgi kā maksa par taksometru – iesēšanās, vienošanās par braucienu, nobrauktā kilometrāža un izkāpšana. Ahā! Izkāpšana pagaidām vēl par brīvu. Pagaidām…

taksis

Paskatiet electrum rēķinu. Arī par tā piesūtīšanu tiek iekasēta maksa.

rekins-2017

Parēķināsim – elektrības cena – 3,22 Tālāk – sadalīšana – 2,78 pieslēgums – 3,20 divi OIKi – 0,66+1,02=1,68   Pie tam OIKi tiek rēķināti 100% no visas patērētās elektroenerģijas, bet ne tik, cik procentu no visa kopējā ir OIKu pienesums. Un tā – elektroenerģija – 3,22 brīvā tirgus piedevas – 7,66, kas sastāda vairāk nekā divas reizes no elektrības cenas! Pieplusējam 21% PVN – 2,28 KOPĀ – 13,16 euro!  Brīvais tirgus bija nepieciešams, lai par elektroenerģiju būtu jāmaksā 4,57 reizes dārgāk! Skaisti grābts!

Mani mulsina, ka rēķinā nav iekļauta vēl viena maksas pozīcija – sestā – par  50Hz. Tā taču, mīļie draugi, ir maiņstrāva, kas pārvietojās ļoti ātri šurp/turp un iznāk tā, ka  šo elektronu plūsmu mēs saņemam bez maksas…

Kaut gan par elektrību neviens tā īsti nezina pateikt, kas tā tāda ir, toties kādā veidā izskaitļots un cik ātri pieaug maksa par to, varam pārliecināties, paskatot 2005. gada rēķinu, kad maksājām par patērēto kWh. Tad bija viena pozīcija, tagad sadalot elektoenerģiju pirmreizinātājos, maksājam par piecām pozīcijām.

Vienvakar pa radio Raimonds Pauls lasīja bērniem vakara pasaciņu par zudušo taisnību. Tā gan nebija taisnība par elektrību, bet par kāda grāfa netaisni atņemto māju trūcīgam zemniekam…

rekins-2005 Tāds nu ir tas māņu cirks, par tirgus atvēršanu elektrībai! Sekos gāze. Gāze, es juma saku…

P.S. Andra Šķēles ģimenei pastarpinātajiem uzņēmumiem “Vēja parks” par 2016. gadu pārskaitīti 3 993 908 eiro. (Ziņa 2017.22.02.par OIK)

Par atkritumiem maksājam dubultīgi

Kartona kārbā produkts (bez latviskā nosaukuma) 300 gramu. Lai pircējam šķistu, ka produkta tur vairāk (pilna kārba), iepakojums izgatavots 3 reizes lielāks, nekā nepieciešams. Optiskais māns. Pircējs iegādājoties produktu, maksā arī par pārmēru lielo iepakojumu, kas nonāks atkritumos. Tā būtu maksa par atkritumiem – pirmo reizi. Tad, kad saņemsiet rēķinu par atkritumu izvešanu, par jau reiz veikalā samaksāto atkritumu, maksāsiet otro reizi. Kas aprēķinās – cik nevajadzīgi liekas naudas izdodam par tirgotāju uzspiesto palielināto iepakojumu? Un tas nav tikai ar Rimi bran flakes with fruits. Pavērojiet, kā optiskais māns tukšo jūsu kredītkartes…

%d bloggers like this: