Portrets eļļā

Visa fotogrāfija, pareizāk sakot fotoattēli, ir pagātnes mirkļu fiksācija. Visa mūsu dzīve sastāv no nepārtrauktu mirkļu kopsummas. Tātad, katrs attēls ir tikai mirklis cilvēka mūžā. Vieta – garuma un platuma grādu nosacītā krustpunktā. Mūsdienās to laikam dēvē par  GPS.

Cilvēka atmiņu faili ir apbrīnas vērti. Gadu desmitiem tie spēj saglabāties. Tad kādā brīdī ieraudzītais attēls tos atver. Fotogrāfija nav aizstājama ne ar atmiņu stāstījumu, ne zīmējumu, ne gleznu. Tikai fotogrāfija visprecīzāk spēj saglabāt bijušo nākotnei.

Fotoarhīvu dzīlēs iespējams atrast interesantas lietas, – notikumu atainojumus, personas ar tā laika apģērbu un vidi. Uzņemto kadru lēvenī fotogrāfs kopā ar uzticamu palīgu izcels dienas gaismā nekad nekopētus negatīvus. Brīnīsies pats un ļaus to darīt arī citiem.

Ilustrācijai  seko Maskavā Izmailova parkā 1987. gadā uzņemtā melnbaltā fotofilma.

Pirms 33 gadiem…

Gunārs Janaitis, 2020. 31. 05.

 

BRĀĻI KARTUPEĻI

Brāļi Kartupeļi sabērti vienuviet. Maisam gals ciet. Tie, kas bija izvairījušies no apēšanas, sapņoja par vagu. Gudrākais Kartupelis ieņēmis vietu pie aizlāpītā cauruma. Viņš pasaulei dod zīmi –

Un akmens plaisā!

Pavasaris maisā!

CILVĒK! Kāds ir tavs dimanta tauriņš?

Koronavīruss Covid-19 izsaucis pasauli uz divkauju. Ar vienreizējās lietošanas cimdu. Iespējamie zaudējumi – slimības skarto daudzums, mirušie cilvēki, ekonomikas lejupslīde, piespiedu izolācija, neziņa. Sekundants – laiks.

Viena no iedzimtām cilvēka tieksmēm – uzzināt savu nākotni, laiku laikos barojusi zīlniekus, gaišreģus, šarlatānus un tamlīdzīgas personas. Kaut nākotni zināt cilvēkam nav dots. Tomēr nākotni kā produktu iespējams izdevīgi pārdot, bet ne izdevīgi nopirkt. Mums zināmās populārās vēsturiskās pareģotāju personības – bieži pieminētais  Nostradams no 16. gs.; noslēpumainais  Volfgangs Mesings; neredzīgā Vanga, kas atstājusi nākotnes notikumu izklāstu līdz pasaules galam; Eižens Finks, kas  pareģojis politiskās pārmaiņas Latvijā  gadā, kad tā skaitli varēšot  lasīt vienādi no abiem galiem (1991); vārdotāja un dziedniece Zilā kalna Marta un daudzi citi. Likumsakarīgi rodas jautājums – kādēļ nākotnes pareģotāji – liels vai mazs nav devis norādi uz 2020. gada traģisko pasaules mēroga notikumu – koronavīrusa Covid-19 parādīšanos un tā straujo izplatību? Ja tā, tad visa gaišredzības “nozare” piedzīvo krahu un jebkura pareģošana ir tikai apstākļu sakritība vai notikumu tulkošana līdzībās? Arī Bībeles tekstos laiku pa laikam tiek sameklēts notikumu pareģošanas kods.

Un tomēr, kāda pašpasludināta Silvija Brauna savā 2008. gadā izdotajā grāmatā “End of Days”  (Dienu beigas) ir rakstījusi par “pneimonijai līdzīgu slimību, kas nepakļausies nevienai ārstniecības metodei. Tā parādīsies 2020. gadā. Un, cik strauji atnākusi, tā aizies, atgriežoties pēc 10 gadiem. Pēc tam izzudīs”.

Kaut gan pasaules vēsturē ne mazums brīnumainas paredzēšanas nākušas arī no radošo personību fantāzijām, nojautām. Leonardo da Vinči  zīmējumos redzamas civilizācijai vēl nezināmas lietas un to funkcijas, atklātas cilvēka dievišķo formu proporcijas. Konstantīna Čurļona mākslas darbos redzamas mūsdienu ieroču raķešu formas. Ja būtu laiks un nauda – varētu vēl ko daudz par doto tēmu atrast.

Nekas nerodas ne no kā.  Vīrusa izcelsmes valsti Ķīnu mēs zinām. Bet kādā veidā tas varēja rasties, simtprocentīgas patiesības skaidrojuma nav. Kāda ir inficēšanās ķēde, kurā iekļauts cilvēks?  Jaunākās ziņas liecina par iespēju inficēties kaķveidīgam dzīvniekam tīģerim no cilvēka. Kā tad ir ar mūsmāju kaķiem, kam slimi saimnieki? Par vīrusu pētīšanas laboratorijām un tamlīdzīgām lietām neviens jums nestāstīs. Es nezinu arī, vai ķīniešu ārsts Lī Veņlans, kurš pirmais publiski brīdināja par jauna koronavīrusa parādīšanos patiesi nomira no Covid-19? Vai viņam palīdzēja aiziet slimības izplatības slēpēji? Tagad informācija vēsta, ka sabiedrības spiediena rezultātā,  viņš iecelts svētajo kārtā. Es nezinu arī vai jaunajam vīrusam ir kāda kopsakarība ar diviem, no Ķīnas izraidītajiem ASV korespondentiem, kā arī  varas liegumu par suņu un kaķu  iekļaušana ķīniešu ēdienkartē.

Covid-19 nāvīgi ātrā tempā kļūst par biedu visai cilvēcei. Es neprotu aprēķināt, cik reizes zemeslode ir lielāka un smagāka par pandēmijas koronavīrusa augumu, noliekot cilvēci uz ceļiem. Daļai no tiem atņemot dzīvību. Vēl tepat, pirms dažiem mēnešiem, globālisms rēķināja aizvien augošos ienākumus. Drukāja jaunas automašīnas, mobilos telefonus, datorus. Un vēl daudz ko citu, kas drīzumā nonāktu lielajā atkritumu kaudzē.

Pēkšņi negaidīts – STOP! Vēl nebijusi, visaptveroša krīze!

Cilvēcei divkaujā ar koronavīrusu paralēli dota iespēja apdomāt procesu jēgu, rūpīgāk izvērtēt dzīvības procesiem nepieciešamo vides saglabāšanu, savas attīstības sociālo taisnīgumu.

Ticiet vai neticiet, atnāks laiks, tāds ierocis radīts tiks.

Pasaules mantība izdzīvos, cilvēks nepaliks.

——————————————————–

Ļaunums ir mūžīgs.

Tā 1982. gadā savu tumšo  spēku lāstu izdziedāja aktieris Juris Strenga izrādē “Šerloks Holms” Moriatrija lomā Dailes teātrī. Ja nemaldos, teksta autors ir dzejnieks Jānis Peters. Droši vien iepriekš citētā fragmenta dimanta Butterfly rindas ir pārāk tālu no Covid-19 pandēmijas šogad. Bet tomēr! Draudu dziesmā pieminētais mantisko vērtību simbols “Dimanta tauriņš,” lai cik skaists un vērtīgs tas šķistu, ir tikai auksts akmens.

Cilvēki, veselie! Jūs taču jūtiet,  cik tagad gaiss ir tīrs? Kā vēl nekad! Vides piesārņošanas jaudas uz laiku ir ierobežotas. Jaunus auto drukā mazāk. Lidmašīnas, kas svilina petroleju atmosfērā, uz laiku piesietas zemei. Tuvojas secinājumu laiks.

Mākslīgais intelekts mācīs bezdarbniekus apgūt profesiju.

Tumsa māca iepazīt Gaismas, Nesavtības un Empātijas vērtību.


Attēli – Elīna SPROĢE. CIMDS un ŠŪPOLES. Astrīda MEIRĀNE – LAIKS. Rīga, 03. 2020.

Teksts – Gunārs JANAITIS

Andris NELSONS – ceļā uz pasauli

Atzīstos – nevienu mūzikas instrumentu spēlēt neprotu, nošu rakstu nepazīstu. Bet par dzirdi nesūdzos. Mūzika nereti tiek tulkota ar vizuālo tēlu palīdzību. Un otrādi. Kā krāšņs zieds var skanēt diriģenta žests, ja izcila orķestra priekšā stājas izcils diriģents. Tā sākās Jaunais 2020. gads, kad Andra Nelsona žestus uzklausīja Vīnes simfoniķi. Triumfs, kam līdzi dzīvoja arī miljoniem TV skatītāju. Pēc koncerta es pārskatīju savus pirms turpat 13 gadiem uzņemtos attēlus, kad man bija gods un atļauja fotografēt Andri Nelsonu darbā, – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājumā. Cik gan daudzas reizes nācies dzirdēt greizus spriedumus, ka aktiera, mūziķa vai mākslinieka garīgās piepūles augļi – slava nāk viegli, bez grūta darba sviedriem. Lai mana reportāža kalpotu kā vizuāls apliecinājums, ka Andra Nelsona ceļš uz pasauli sācies no Latvijas, no Rīgas.

Spilgtākās radošās personības ir cilvēces brīnums, kas pārdzīvo savu laikmetu.

Gunārs JANAITIS 21.05.2007/02.01.2020.

ATZIŅAS CILPA

Nauda. Vara. Teritorija. Katra konflikta serdē. Lielā vai mazā.

Cilvēka mūžs – kā bezgalīga cīņa.

Akmens cirvis kartupeļu laukā. Mākslīgais intelekts tavā vietā.

Progresa spirāle, kā cilpa cilvēcei…

Jautājums katram: – Kas mums liek būt otimistiem? Gunārs Janaitis, divi tūkstoši deviņpadsmitā gada decembrī

BALTIJAS CEĻŠ

1989. gada 23. augusts. Pārāk ātri atlaidām rokas… Patriotiskā brīvības cerība nākamajos 25 gados, līdz ar ieguvumiem, kļuvusi par sāpīgi skaudru realitāti. Atcerēties, skumt un pieminēt,– tam mums laiks un enerģijas pārpārēm. Veidot godīgu nākotni savai valstij – prāta un neatlaidības par maz… 2014. gada 23. augusts.

 

Pasaules Uguns Grēks…15.04.2019. Notre-Dame de Paris 2008. gadā

Pasaule ir satriekta. Garīgo izturību mums visiem. It sevišķi Francijai, Parīzei un katram francūzim, lielā ugunsgrēka zaudējumu piedzīvojot. Šie attēli ir mans un manu Parīzes apmeklējuma līdzbiedru vārdos neizsakāmais pārdzīvojums par zudušo…

Gunārs JANAITIS 16.04.2019-08.06.2008.