Jelgavas cukurs

Kādreiz īstās Latvijas laikā mēdza teikt – tējā jāber trīs karotītes cukura. Vienu no Liepājas, vienu no Krustpils un vienu no Jelgavas cukurfabrikas. Vai nebija par daudz? Taču laikam. Pēc iestāšanās Eiropas savienībā un Zemkopības ministra Rozes darbības, cukurfabriku skaits saruka līdz nullei. Iznīcināja arī cukurbiešu audzētājus. Tagad sākas runas, ka cukura ražošanu vajadzētu atjaunot. Bet stāsts ir ne par to. Izrādās, ir mums draudzīgas valstis, kas ar Eiropas savienības metodiku un mūsu bāleliņu labvēlību iznīcina ražošanu. Bet citas valsts cukura ražotājs, šajā gadījumā Dānijas,  nopērk iznīcinātas/mirušas Latvijas rūpnīcas preču zīmi, (velnišķīgi izdomāts apkāšanas likums – rūpnīcas nav, bet preču zīme dzīva), tādā veidā turot nezinošu pircēju cerībā, ka viņš lieto Jelgavas fabrikas cukuru. Tam pašam cukuram Dānijas tirgū nav Jelgavas cukurfabrikas preču zīmes. Tā ir tikai Latvijā realizējamam cukuram. Tātad dāņi ražo vienu un to pašu cukuru ar dažādām preču zīmēm.

Iznāk apmēram tā. Ja kāda populāra fotogrāfa vārdu pēc viņa nāves nopērk cits fotogrāfs… Paši saprotat tālāko.

Cukurfabrikas iznīcināja to solījumu vārdā, ka cukurs kļūs lētāks. Tagad tas ir kļuvis jau divas reizes dārgāks…

Dāņu Jelgavas cukurs

Advertisements
%d bloggers like this: