Vai reklāmā ir nozieguma sastāvs?

Rīgā uz Lāčplēša ielas pamanīju lielformāta uzlīmi ar tekstu, kas apgalvo, ka “REKLĀMA APZOG TEVI”

Es  pievienoju kādu savu attēlu, kas man ļoti atgādina reklāmas upurus. Tādus kā mēs, kas ik dienas saņem traucējošus zvanus, kam e-pasts tiek piedrazots ar  piedāvājumiem, kas mums nav nepieciešami. Tie, kuri skatās TV būs pamanījuši, cik ļoti lielo aptieku tīkls rūpējas par mūsu veselību (lasiet maciņu tukšošanu). Uzkrītošākais gadījums bija nesen mūzikas balvas raidījums, kuram uztura bagātinātāju preparātu reklāmas sākot no sirds līdz papēžiem bija piesūkušies kā ērces… Ņemot vērā, ka muzeju apmeklētāju skaits palielinājies, reklāmas varētu izvietot tieši uz eksponātiem – gleznām, skulptūrām…

LIKUMI LIKUMĪGAJIEM LAUPĪTĀJIEM

 

Ja zagt, tad zagt labi daudz. Ja laupīt, tad laupīt likumīgi. Un tā visa dzīves gudrība… Protams, ne visiem. Kādiem smagi jāstrādā, citādi citiem nebūs ko laupīt. Šodienas ziņa – tiesai izdodamie “Latvijas Krājbankas” izlaupītāji Anglijā nav atrodami.

Nāk prātā bērnu spēļu skaitāmpantiņš. “Oliņ’, boliņ, – kājiņ’, vējiņ. Džimpā, rimpā – bums. Viena gara turku pupa ceļoja uz Angliju. Anglija bij’ aizslēgta un tā atslēg nolauzta… Viens, divi, trīs – tu esi brīvs!”

Manos spēkos un manā situācijā daudzmaz pilnīgu lielāko noziegumu virteni Latvijā man nav iespējams sastādīt. Teiksim, “Bankas Baltija”, “ParexBankas”, “Latvijas Krājbankas” krahi, Digitālās TV un Dzelzceļa vagonu iepirkuma lietas, traģiski nolaidīgā “Maksimas” veikala sabrukšana, neizdevusies radaru sāga un tā joprojām, joprojām… Es šoreiz apstāšos pie 20 gadus restaurētās Ķemeru viesnīcas žoga. Pie Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras pērles (arh. Eižens Laube), ko uzbūvēja četros gados, bet nespēj pilnībā sagraut pēdējos divdesmit gados. Var teikt tiešā un pārnestā nozīmē, – “tai melnais suns pie kājām”. Neiedziļināšos šī arhitektūras pieminekļa sagraušanas noziegumā, jo pašlaik aktuāla ir diskusija – būt Okupācijas Nākotnes nama piebūvei vai nebūt, jo visu ieinteresēto skatieni fiksēti virzienā uz piešķirtās un ziedotās naudas iztērēšanu. Laikā, kad Ķemeru sanatorijai vajadzēja kredītu, valdība to liedza. Rezultāts acīmredzams. Uz potenciāli nozīmīgā Ķemeru kūrorta – ilgstošs depresijas zīmogs. Jaunums – publiskā tualete ceļa malā par 0,25 euro. Bet vietā, kas varēja būt par Eiropas nozīmes kurortu – traģisks klusums…

Vienīgais labums – akcīzes nodoklis par gaisu vēl nav ieviests. Elpojiet dziļi!