126 PAKĀPIENI

…līdz Brīvības pieminekļa statujas kājām.

Mācību centra Digital Guru fotokursu ietvaros viens no mājas uzdevumiem bija „Brīvības piemineklis“. Vērtēšanai ienācās radoši interesanti, varētu pat sacīt – vēl nekad neredzēti attēli. Ar tiem iepazīstināju Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītāju Gunti Gailīti. Viņš uzņēmumus novērtēja atzinīgi un tādā veidā kā speciālu balvu, mēs ieguvām iespēju tikt Brīvības pieminekļa iekšienē.

Laikā, kad padomju laikā strādāju kultūrlaikrakstā „Literatūra un Māksla“, publicistikas nodaļas vadītājs Zamuels Eiduss bieži mēdza klāstīt tādu ironisku pastāstu par to, ka Brīvības piemineklis vidū esot tukšs, ar to domājot, ka tā izcīnītā brīvība, kam tautas piemineklis celts, ir tukša pēc satura. Nez, ko viņš tagad teiktu par mūsdienās celtajiem  „postamentiem“ – politiskajām partijām – cik pilnas tās ar solījumiem, meliem un ignoranci pret tautu. Bet ne par to ir stāsts…

Būt Latvijas izcilākā pieminekļa iekšpusē, – tā ir īpaša sajūta, kas nav salīdzināma ar ierasto monumentālo skatu no ārpuses. Ieejot pa divdaļīgajām durvīm no Brīvības bulvāra puses, skatam paveras neliela telpa ar daudzām piemiņas lentēm, kas pēdējo gadu gaitā uzkrātas no dažādu valstu delegāciju noliktajiem ziedu pušķiem. Līdz pieminekļa piekļuves augstākajam punktam – statujas kājām ved balti krāsotas, nedaudz rūsas plankumiem klātas kāpnes ar 126 pakāpieniem. Daudz īsākas kāpnes pamatu atverē ved pretējā virzienā – uz leju. Tur vēl varētu būt saglabājušies Pētera I pieminekļa pamati no tiem laikiem, kad bronzā lietais Krievijas cars te sēdēja zirgā līdz 1914. gadam. Loga cirtēju uz Eiropu pēc demontāžas no Rīgas pa jūras ceļu veda uz Pēterburgu. Tas nogrima Baltijas jūrā. Guntis Gailītis stāsta, ka daudzi domājot, ka te iekšpusē esot lifts. Līdzīgi kā Brīvības statujā Ņujorkā.

Divas ventilācijas lūkas pie postamenta kājām – labā un kreisā aizklātas ar režģi, kur ārpusē piestiprināti skaņu detektori putnu aizbaidīšanai, zvaigžņu zeltījuma pasargāšanai no bojājumiem. Neparastais skatu punkts dēļ tā ierobežotās pieejamības pašsaprotamu iemeslu dēļ ir interesants, vairāk gan savas unikalitātes dēļ. Izdarīt kvalitatīvus uzņēmumus caur režģotajām lūkām nav iespējams. Ja nu vienīgi režģus atskrūvētu un sagaidītu lejāk redzamajai pilsētainavai piemērotu apgaismojumu.

Esmu pārliecināts, ka nesamērīgā būvķermeņa – viesnīcas Latvija „iedēšana“ Rīgas centrā Kirova (tag.Elizabetes) un Ļeņina (tag.Brīvības) ielas stūrī bija apzināta. Ar mērķi – vājināt Brīvības pieminekļa monumentālo iespaidu. Savukārt mūsdienās kāda fotokameru ražotājfirma vēlējusies savu košo dzelteni/melno logo izvietot tā, lai katrā Brīvības pieminekļa uzņēmumā būtu redzams minētas firmas logo. Tik bezkaunīgu piedāvājumu es sauktu – „ķert uz muļķi“. Vēl piebildīšu, ka Canon sistēmas lietotāji nav pārvilināmi citā partijā…

Brīvības piemineklis ir apdrošināts par 1000000 latiem. Tas nozīmē, ka katrs angļu tūrista apslapinājums dod Pieminekļu aģentūrai kādus 150 latus apdrošināšanas prēmiju. Skalbes vārdus – TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI savā nosaukumā aizguva (lai neteiktu – nozaga) kāda partija, kas iepriekšējā (nu jau tikpat kā atlaistajā) Saeimā ieguva tikai divas vietas. Zagtas lietas svētību nenes!

Jā, Brīvības piemineklis, kopš tā atklāšanas 1935. gada 18 . novembrī ir visu Latvijai lojālu iedzīvotāju simbols. Neko vērtīgāku par patiesu brīvību/demokrātiju cilvēce nav izgudrojusi.

Advertisements
%d bloggers like this: