Astrīde Ivaska mūžības ceļā

00.Astride I-Janaitis-0267

Anna Žīgure, teksts. Gunārs Janaitis, fotoattēli

Šogad 2. aprīlī, kas  iekrita Zaļajā ceturtdienā, no Rīgas Latviešu biedrības Baltās Zāles izvadīja dzejnieci Astrīdi Ivasku (07.08.1926-24.03.2015).

Mūsdienu steidzīgā dzīve reti atļauj atskatīties, jo arvien jauni un jauni notikumi rauj cilvēkus uz priekšu, tomēr šoreiz par to gribas pastāstīt, jo tik daudzi Astrīdes Ivaskas gara telpā dzīvojušie nevarēja ierasties tāluma vai veselības dēļ. Klāt bijušajiem un arī tiem, kas nespēja atdot godu aizgājējai personīgi, iespējams rodas vēlme uz brīdi atgriezties Lielās Piektdienas un Klusās Sestdienas mierā.

Cilvēku, kuri atnāca atvadīties no dzejnieces, bija ļoti daudz, arī ziedi un vaiņagi liecināja par lielo mīlestību un cieņu, ko ļaudis izjūt pret Astrīdes Ivaskas mūžu un darbu. Pus gadsimta garumā esot projām no Latvijas, viņa pēc atgriešanās ieņēma nozīmīgu vietu savas dzimtenes dzīvē. Vestibilā bija izvietota Gunāra Janaiša veidota fotoizstāde “Astrīde Ivaska. Dzīvē un Dzejā”.

Dzejnieces izvadīšana nesa līdzi atspulgu no pagājušā gadsimta sākuma, no Brīvības cīņu laika, kad mūsu tautas armija, dzejnieki un tauta bija viens nesalaužams veselums, kas aizstāvēja neatkarīgo Latviju. Armijas klātbūtne Rīgas Latviešu biedrībā viesa drošības sajūtu arī mūsdienu nemierīgajā laikā. Astrīdes Ivaskas tēvu, ģenerāli Mārtiņu Hartmani noslepkavoja okupācijas vara, un Latvijas Bruņotie spēki atdeva godu viņa meitai, jo tēvu ar godu izvadīt nebija iespējams. Pie ģenerāļa meitas šķirsta runāja NBS komandieris Raimonds Graube, goda sardzē stāvēja virsnieki un Mārtiņa Hartmaņa zobena kavalieri – labākie kadeti. NBS orķestra klarnešu grupa atskaņoja latviešu tautas dziesmas un klasisku mūziku.

Astrīdes Ivaskas mūža galvenā dimensija bija dzeja, literatūra. RLB Baltajā Zālē līdz ar brāli Juri Hartmani un viņa meitu Audrey Hartmanis, kuri atlidoja no Amerikas, skuma draugu pulks, daudzi dzejnieki, kā arī citi kultūras darbinieki. No Igaunijas bija ieradušies Literatūras muzeja direktors Janika Kronberg, kura runu tulkoja Maima Grīnberga, un Sirje Olesk, arī tulkotāja Livia Viitol. No Zviedrijas atbrauca viens no deviņiem Astrīdes krustbērniem Jaan Paju, bet no Spānijas savu sveicienu atveda Raquel Garcia Barobs.

Literatūrzinātnieces Anitas Rožkalnes stāstījumu par Astrīdes Ivaskas mūžu papildināja režisora Edija Freimaņa apkopotais fotostāsts.

Ivaskas dzejoļu ciklu lasīja Lalita Muižniece un Valters Nollendorfs, kurš atnesa arī Latviešu rakstnieku apvienības (LaRA) sveicienu. Tika nolasīta žurnāla “World Literature Today” līdzjūtība un Jāņa Zeltiņa atvadu vēstule no Mineapoles.

No dzejniekiem atvadu vārdus teica Jānis Peters, Uldis Bērziņš un Leons Briedis, kā arī prozaiķe Inga Ābele. Divas reizes 1989. un 2009. gadu ierakstos skanēja pašas Astrīdes Ivaskas balss – tie bija dzejoļi “Senči” un “Debesīs”. Pēdējais, Bruno Skultes komponēts, skanēja arī Lauras Purēnas izpildījumā. Pie klavierēm bija pianists Ventis Zilberts.

Šī daļa, ko nobeidza koklētājas Laimas Jansones kokles kā no viņas saules nākušās skaņas, pārkusa Svētbrīdī. To vadīja prāvests Klāvs Bērziņš, un korāļus spēlēja Ventis Zilberts.

Dzejniecei nestos ziedus saņēma Brīvības piemineklis, kur jau klājās 25. marta Upuru piemiņai noliktie. Vaiņagus NBS karavīri aizveda uz Brāļu kapiem pie Mātes Latvijas pieminekļa. Tā pakājē ir plāksne Astrīdes tēvam – ģenerālim Mārtiņam Hartmanim.

Urnu ar Astrīdes Ivaskas pelniem vasarā guldīs pie senčiem Pelču pagasta Rimzātu kapos Kuldīgas pusē.

This slideshow requires JavaScript.

Iespējams ziedot Astrīdes Ivaskas piemiņas stipendijai

Nodibinājums “Vītolu fonds”

Danske Bank A/S filiāle Latvijā

SWIFT: MARALV22

Konta nr. LV55MARA0000107895700

Iedegsim sveci dzejniecei Astrīdei Ivaskai

ASTRIDE IVASKA-Janaitis-3183

 

Valoda, tu esi koks,– mēs lapas,

Vēju rautas. Kur nu kura aizplīvusi,

nav mums spēka atgriezties.

 

Paliek vārdi, paliek vārti,

Liepu gatve, egļu dzīvžogs,

sūrābele, līkais bērzs.

 

Paliek ceļi, paliek pēdas,

Pirms mums lauka malā mītas,

vārdu pēdas atmiņā.

 

Valoda, tu esi sazarojies koks,–

Mēs putni. Un pret nakti

tavos zaros sakrītam.

 

Astrīde Ivaska “Gaisma ievainoja”

 

Mūžībā aizgājusi dzejniece un atdzejotāja Astrīde Ivaska (07.08.1926-24.03.2015.)

Iedegsim sveci piemiņai un grāmatplauktā sameklēsim viņas mums atstātos vārdus.

Atmiņā un fotogrāfijās palikuši viņas klātbūtnes mirkļi…

Astrīde Ivaska Ed. Virzas dzimtajās mājās “Billītēs”, 2008. gada vasarā

Gunārs Janaitis

Radošā reibuma MĀJA

Tāda vieta, kā Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju Māja ir vienīgā Latvijā – radošo personību tikšanās Bābele, kur savstarpējā saprašanās notiek daudzās pasaules valodās. Esmu pateicīgs Mājas vadītājai Andra Konstei par atļauju – brīvi sakārtot un publicēt viņas trāpīgi humorīgos īspierakstus par dažādu tautību personību raksturiem un sadzīviskām īpatnībām. Lasītājam savukārt dota iespēja līdzdomāt, tēlaino uztveri lietot salīdzinājumam par mums pašiem un citiem.

Gunārs Janaitis, 2014. gada 4. oktobris.

 




Darbojošās personas:

Mājas administrācija un citi. Teicēja – Andra Konste, Ventspils starptautiskās rakstnieku un tulkotāju Mājas vadītāja. Ieva  Balode  Mājas starptautisko projektu vadītāja. Zeltīte Freiberga – Mājas saimniecības vadītāja. Iveta Līberga – Mājas grāmatvede. Ēriks Cērpiņš – Mājas arhitekts. Una  Sedleniece – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore.

Literāti no Latvijas. Nora – Ikstena, latviešu rakstniece no Ikšķiles. Gundega – Repše, latviešu rakstniece no Rīgas. Knuts – Skujenieks, latviešu dzejnieks no Salaspils. Pēters – Brūveris, latviešu dzejnieks no Ulbrokas. Roalds – Dobrovenskis, rakstnieks no Ikšķiles. Velta – Kaltiņa, dzejniece no Ikšķiles. Jānītis (Jānis) – Jānis Rokpelnis, latviešu dzejnieks. Haņins – Semjons, Latvijas krievu dzejnieks un tulkotājs. Liāna – Langa, latviešu dzejniece no Ikšķiles. Līvija – Akuratere, latviešu teātra kritiķe. Maira – Asare, latviešu literāte.

Ārzemju literāti. Luiss Hosē Palasone – spāņu dzejnieks un tulkotājs. Li Li – ķīniešu rakstnieks. Lenka – Matouškova, čehu tulkotāja. Reins – Tootmaa, igauņu rakstnieks. Remko – Ekers, dāņu rakstnieks. Vlads – Brazjūns, lietuviešu dzejnieks un tulkotājs. Dariuss – lietuviešu rakstnieks. Anrī Menantons – franču rakstnieks.

Kaķi, vietējie. Bulis – kaķu puika. Anna – kaķu meitene.

IESĀKUMAM. IEVADA VIETĀ

Astoņu gadu laikā (2006-20014) Starptautiskā Ventspils rakstnieku Mājā radoši strādājuši aptuveni 800 rakstnieki no 60 valstīm. Sarakstītas un jau izdotas vairāk nekā 300 grāmatas.

Kā mainās Mājas noskaņojums un raksturs līdz ar kompāniju, kura ienāk! Un tas nu ir līdzīgi kāršu spēlei – kādas lapiņas dabū, ar tām arī mēģini vinnēt. Ir bijuši brīži, kad te ir kluss un radoša sprieguma pilns gaiss, paretam parādās kāda citu pasauļu pārņemta seja, sakārto uz šķīvja dīvainu kombināciju ēdienu un pazūd savā alā, un tas viss neatkarīgi no pulksteņa un gadalaika. Ir bijis tā, ka izveidojas draudzīgas apvienības, kuras kopā gatavo ēdienu, kopā iet staigāt un kopā skatās filmas, reizēm par to nenobrīnīties, jo ikdienas dzīvē šo cilvēku trases nekādi nekrustojas. Ieviešas tāds dvēseles līdzsvars. Continue reading “Radošā reibuma MĀJA”

Ierasties sapņos

Autors Ivars SĪLIS

Patlaban cīnos ar savām raibajām atmiņām grāmatu veidā. Jau sen esmu sācis rakstīt, lai atbildētu uz jautājumu: kādi īsti ir tie polāreskimosi? Vēl nezinu. Es tikai pazīstu cilvēcīgus cilvēkus. Un tādēļ vienmēr satiekoties, es visus cilvēkus vērtēju kā indivīdus un ne tikai kā piederīgus zināmai grupai, nācijai, un noteikti ne rasei. Tajā pašā laikā apzinos, ka daba, kultūra un vēsture veido tautām kopīgas izturēšanās pazīmes un vērtības.

Mana izjūta par tautiešiem veidojās bēgļu gaitās no 1945. gada aprīļa rietumos, Baltijas jūras pretējā krastā, Dānijā. Septiņus gadus nometnēs un vēlāk, kad gandrīz visi bija emigrējuši uz tāliem kontinentiem, mazajā latviešu pulciņā dāņu sabiedrībā. Un caur mātes dziesmām manos sapņos, manā fantazijā par Dzimteni. Toreiz mani elki bija jūrnieki, daži akadēmiķi un mākslinieki, bet galvenokārt jau vilņu jātnieki. Vīri, kas iziet pasaulē ar taisnu muguru, satiek citus ar atvērtu prātu un acīm, respektē citu tautu paražas, vīri uz kuru vārdu tu – un tas biju es kā mazs puišelis – vari paļauties. Čakli, izpalīdzīgi, uzņēmīgi, dzīvespriecīgi – tās dziesmas, tās dziesmas – un ar zināmu, bet ne parspīlētu interesi par kultūru. Continue reading “Ierasties sapņos”

Gunāra Astras biogrāfija

Represētais, latviešu tautas varonis Gunārs ASTRA

Gunārs Astra un viņa personības ieguldījums Latvijas valsts atjaunošanā nav adekvāti novērtēti Latvijas publiskajā telpā. Viņa ieguldījums ir simbols tam, ka nav taisnība tam, ka  ‘visi latvieši ir bijuši iztapoņas un saliektu muguru’ okupācijas apstākļos. Bija arī stalti vīri ar ļoti stipru un taisnu mugurkaulu. Kad viņa personības starojums, gan jo īpaši viņa ‘Pēdējais vārds’ var palīdzēt tik daudziem no mums atgūt ticību saviem spēkiem un savai tautai. Continue reading “Gunāra Astras biogrāfija”

Skaists vārds – LATS

LATS-Janaitis-8094

Pagātnes dokumenti un depozīti liecina par nosaukumiem naudai, kāda bijusi apgrozībā Latvijas teritorijā, vēlāk Latvijas valstī.

Numismātikas speciālisti bijušās naudas vērtības to lietošanas laikus ir izpētījuši un sarakstījuši ne vienu vien grāmatu. Es negatavojos sacensties ar viņu izsmeļošajām zināšanām šajā jomā, tik pasekot pašiem naudas nosaukumiem.

Jau skaidri zinām, ka pretēji lielākajai tautas daļai, mūsu valsts Latvijas nacionālā nauda tiks zaudēta – par to raksta, par to stāsta un iestāsta, rāda. Tomēr neesmu dzirdējis nevienu, kas būtu ieminējies, ka līdz ar mūsu nacionālo naudu mēs zaudējam skaistu vienzilbīgu latvisku  vārdu – lats. Ar 2014. gada 1. janvāri lats būs pagātnes vārds, kādreiz bieži apgrozībā bijis vārds, atmiņas vārds, kas turpmāk tiks aizvietots ar eiro (saldo, bruto, neto, depo, kino, foto, radio, sambo).

Laika gaitā, mainoties Latvijas teritorijas un valsts iekarotājiem, mainījušies arī preču apmaiņas vai maksāšanas līdzekļu nosaukumi – sestercijs, denārijs, dirhams, denārs, ozeriņš, mārka, feniņš, vērdiņš, ārtigi, šiliņš, zēstlingi, šerfs, guldenis, pusmārka, dukāts, klipe, grasis, trīsgraši, pusgrasis, dālderis, trīspelhers, ēre, rublis, livonēzs, denga, poltiņiks, kapeika, ostrublis, marka, franks, lats, santīms, červonci, rublis, kapeika, reihsmarka, feniņš, rublis, Latvijas rublis, un atkal atgriešanās – lats.

Kā radies lata nosaukums?

“…Priekšlikumos par nosaukumu lielākai un mazākai naudas vienībai bija tādi apzīmējumi kā “ozols” – “zīle”, “līga” – “daila”, “saule” – “austra”, “velta” – “imanta”, “pūķis” – “rūķis” un citi, tomēr asākās debates rosināja Finansu ministrijas ieteikums nosaukt jauno naudas vienību par franku, bet tā simtdaļu – par santīmu analoģiski Francijas naudas vienību apzīmējumiem. Dažādas sabiedrības aprindas un daļa Saeimas deputātu ierosināja naudai dot nosaukumu “lats”, atvasinot to no vārda “Latvija”. Ministru kabinets izdarīja galīgo izvēli par labu latam.”

“…Ministru kabinets 1922. gada 3. augustā apstiprināja “Noteikumus par naudu”. Pieņemtajiem noteikumiem bija likuma spēks… Noteikumu apstiprināšanas datums uzskatāms par lata kā nacionālās naudas dzimšanas dienu.”

 (No grāmatas Kristīne Ducmane Ēvalds Vēciņš “Nauda Latvijā”).

Lats, kas dzimis pirms 92 gadiem, nobendēts 1941. gada 25. martā, augšāmcēlies 1993. gada pavasarī, mūsdienās tieši Jaungada naktī mirst otro reizi.

LATS IR SKAISTS VĀRDS!

*Tautā populārs bija sudraba pieclatnieks ar Latvijas tautumeitas simbolisko tēlu, ko pārveidoja par piespraudi. Tā 2014. gadā varētu kļūt par populārāko piespraudi lata piemiņai.

**Atjaunotās Latvijas latu papīra naudas zīmju autori – Valdis Ošiņš un Imants Žodžiks.

***Par pieclatnieka tautumeitas  prototipu kalpoja Riharda Zariņa modele Zelma Brauere. Viņas tēls turpinās dzīvot uz 2 eiro nomināla monētas zelta tonī, uz 1 eiro nomināla monētas sudraba tonī. Protams, tik ilgi, cik ilgi dzīvos eiro…