Aplausi Meža kapos Rīgā

 

Vilis RĪDZENIEKS. Pašportrets.20. gs. 30. gadi

Dienas tagad ar tādu svina gaismu. Tādēļ iedegta svecīte piemiņai kļūst redzami spožāka. Kā mirgojošs zvaigznes punkts pie naksnīgām debesīm.

Šogad, Strēlnieku zīmes 15. decembris ir īpaša diena – pirms 134 gadiem dzimis Latvijas valsts nozīmīgākais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks. Jubileju īpašāku dara lielākā dāvana meistaram un viņa cienītājiem – visa mūža darbs apkopots apgāda Neputns izdotajā monolītajā 490 lpp. biezajā izdevumā “Vilis Rīdzenieks”.

Latviešu vecmeistara atdusas vieta ir Rīgā, Meža kapos. Lai tur nokļūtu, jāiet garām Zigfrīda Annas Meierovica uzkalniņam un tad iepretīm Baltajiem krustiem kreisajā pusē būs redzams tumši pelēks piemiņas akmens un kapu kopa granītā ar ozollapu klājumu.

Iededzam savas piemiņas sveces, piedomādami arī par tiem, kas te nekad nav bijuši – amata brāļiem, Viļa Rīdzenieka valsts vēsturiskā un mākslinieciskā mantojuma lietotājiem un arī tiem, kuru pienākums būtu godināt meistaru Latvijas valsts neatkarības svētkos 18. novembrī. Bet šovakar mēs te esam divi – Silvija Voite, kas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā ilgus gadus glabājusi vecmeistara negatīvu simtus un oriģinālkopijas un es – fotogrāfs Gunārs Janaitis. Noņemu cepuri un saku –“Aplaudēsim!” Un kapu klusumā izskan mūsu aplausi Latvijas valsts pirmajam fotogrāfam Vilim Rīdzeniekam…

Gunārs Janaitis, 15.12.2018.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s