Līgotņu Jēkaba bažas 1930. gadā

Advertisements

Vai reklāmā ir nozieguma sastāvs?

Rīgā uz Lāčplēša ielas pamanīju lielformāta uzlīmi ar tekstu, kas apgalvo, ka “REKLĀMA APZOG TEVI”

Es  pievienoju kādu savu attēlu, kas man ļoti atgādina reklāmas upurus. Tādus kā mēs, kas ik dienas saņem traucējošus zvanus, kam e-pasts tiek piedrazots ar  piedāvājumiem, kas mums nav nepieciešami. Tie, kuri skatās TV būs pamanījuši, cik ļoti lielo aptieku tīkls rūpējas par mūsu veselību (lasiet maciņu tukšošanu). Uzkrītošākais gadījums bija nesen mūzikas balvas raidījums, kuram uztura bagātinātāju preparātu reklāmas sākot no sirds līdz papēžiem bija piesūkušies kā ērces… Ņemot vērā, ka muzeju apmeklētāju skaits palielinājies, reklāmas varētu izvietot tieši uz eksponātiem – gleznām, skulptūrām…

Imants VILKS. Reklāma, hmm…

 

Reklāma, hm, skaista tēma. Piedalīšos korī. Man ir tieši tāpat, kā to raksta GN2 komentāros: Visas firmas, kas mani apmētā ar reklāmu, es neiegaumēju nemaz, bet ja kaut kas paliek atmiņā, tad tā ir skaidra izpratne: tie nav kārtīgi cilvēki, viņi ir pārkāpuši pieklājības robežu, viņi man nav jautājuši, vai es viņu troksni vēlos redzēt vai dzirdēt, un vienīgais, kas paliek: ar tiem sadarboties nedrīkst, no jebkādas sadarbības jāizvairās. Manā apziņā viņi sevi ir degradējuši un viņi nav cienījami. Ja atceros, šo firmu preces pirkt izvairos. Piemēram, firmas “Pioneer” aparatūra.

Daudz diletantisma. Tik daudz vienīgo patiesību. Tik vienu piemēru. T.s. mūzikas raidījumos, kuros dažu reizi (reti) ir mūzika. Pēc viena skaņdarba beigām viņi tūlīt sāk nākošo. Viņi nezina, ka emociju nodzišanas, norimšanas laiks ir 3-5-8 sekundes, lai klausītājā dzirdētā mūzika radītu dziļas un skaistas emocijas, tām jāļauj izskanēt klausītāja apziņā.

Bet tie jau lētie trokšņa taisītāji. No vairākiem tūkstošiem satelīttelevīzijas kanālu esmu izveidojis 55 klausāmu (ne vienmēr) radio raidītāju sarakstu, visbiežāk tie ir Eiropas valstu “Klassik radio” (vācu), vai, piemēram, franču vai Šveices “Classic”. Ja uzliek labas austiņas, tad to mūziku un instrumentus iespējams labi sadzirdēt un baudīt. Līdzi šūpoties. Skaisti! Skaisti skan, var dzirdēt, kā autors to pārdzīvojis, dzirdējis un pierakstījis. Kādreiz to arī pastāsta. Tur reklāmas nav. Ja kāds reklāmu palaiž, tad to raidītāju no klausāmā saraksta nodzēšu.

Nekādus TV raidījumus neskatos, vienīgi Youtube kādus mākslas darbus, piemēram, nesen noskatījos franču filmu par Balzaka noveles tēmu “Šagrenāda”. Tādas filmas ir vēl daudz, piemēram, “Cietsirdīgā romance” (krievu valodā). Bez tam vēl ievērojamu mākslinieku darbi, mūzika. Piemēram, vergu koris no “Nabucco” dažādos izpildījumos, operas, talantīgu mākslinieku ieraksti.

Plašāk. Ja skarbi, tad, protams, ka tauta, masa tiek turēta mazliet līdzīgi vistu vai citu fermu dzīvniekiem. Bet tas ir vienpusīgs skatījums. Plašākā skatījumā mēs ieraugām evolūciju, instinktu vajadzību piepildīšanu, īsu uznākšanu, patrokšņošanu, un aiziešanu. Troksni gan mēs dzirdam un pat redzam. Visa dzīve ar to pildīta. Bet man ir zināmi, pazīstami daži cilvēki ar jēgu un saturu. Kad satieku, tad mācos un priecājos. Kad nesatieku, tad tramīgi lūkojos, vai kaut kur neatspīdēs gaisma? Un kad ieraugu, tad var pasmaidīt, un, ja veicas, iegūt draugu. Vai vismaz domas uz īsu brīdi.

24.04.2017.

%d bloggers like this: