ABSURDS KĀ PASAULES KĀRTĪBA. KAFKA DAILES TEĀTRĪ

000.Bez vests paz-Janaitis-9988

Man nav zināms vai Francs Kafka (1883–1924) kādreiz jau ir viesojies uz Dailes teātra skatuves. Rakstnieka pirmais nepabeigtais romāns “Amerika” tika izdots pēc viņa nāves 1927. gadā. Latviski nav tulkots. Dailes teātra mājaslapā, kā arī elektroniskajos, balss un papīra mēdijos ar laiku būs sīkākas ziņas un kritikas par Dž. Dž. Džilindžera izrādi “Amerika” jeb “Bez vēsts pazudušais”. Man kā fotogrāfam ir zināmas priekšrocības attiecībā pret teātra skatītāju – iespēja būt klāt izrādes tapšanas gaitā. Tikai par to runāt ārpus teātra sienām nebūtu ētiski, jo radošais process ir intīmas dabas notikums, kam jāpaliek zināmam tikai pašu darītāju starpā. Iespējams, to var salīdzināt ar ēdiena gatavošanu virtuvē un pasniegšanu pēc tam baudītājiem gatavā veidā. Kaut gan, vai var apgalvot, ka pirmizrādes laikā izrāde jau ir gatava? Ar katru izrādes skaitli tā pilnīgojas, gatavinās. Mans uzdevums – fotogrāfijām jābūt gatavām pirms pirmizrādes. Pasvītroju – Jābūt gatavām… Tas ir apmēram tā – tu fotografē ne visai gatavu ābolu, teiksim zaļu, bet tam jāizskatās, kā gatavam sārtvaidzim, lietojamam. Nevaru sūdzēties, ka man būtu nepietiekama prakse teātra fotogrāfijā. Var pat sacīt – tas ir zināms kaifs, iet uzņemt bildēs to, ko neesi nekad redzējis. Tad, kad pēc izrādes savā datorā notiek kadru atlase, tad skaidrāka kļūst režisora izrādes atslēga, jo pašu izrādi skatīt man, diemžēl, nav ne laika ne iespējas, jo es strādāju – fotografēju. Un vēl nenotikušo pirmizrādi es skatos datora ekrānā. Laikā, kad rakstu šos teikumus, uz Dailes skatuves patiesi notiek pirmizrāde un es domāju par to, kā tā tiks uztverta, saprasta, vai būs ar pēcgaršu, sapratnīgu domāšanu pēc tam.

Esmu sen sapratis, ka Aktrise, Aktieris ir viena no grūtākajām, smagākajām profesijām. Skatītāji parasti redz aktierim apkārt slavas oreolu bez radošo sviedru un sirdsasiņu piejaukuma. Kaut izrādes laikā lieto mākslīgās asinis. Arī pilnasinīgas aktieriskās atdeves gadījumā. Aktierim jādzīvo no pilnas zāles enerģijas, no skatītāju aplausiem un kritiķu labvēlības. Un Spēlmaņu naktī, ja iepriekšējā sezonā labi paveicies, ar trīcošu sirdi jāgaida savs uzvārds kā uzvarētājs nominantu vidū. Pēdējie gadi ir latviešu teātra augšupejas gadi. Jauni talantīgi režisori, jaunas talantīgas aktrises un aktieri, scenogrāfijas plaukums. Tas viss pateicoties talantīgiem un pieredzējušiem pasniedzējiem, padomdevējiem. Tas, kas ir grūti, tas ir arī skaisti!

Par ko ir izrāde “Bez vēsts pazudušais”. Man šķiet, ka par to pašu, par ko būtībā ir katra izrāde, neatkarīgi no sižeta. Par cilvēka nemainību, par pasaules netaisnību, par godīgumu un dzīvošanu uz citu rēķina, par muļķību, citu pazemošanu, nežēlību, stulbumu. Par mīlestības deficītu.

Par absurdu, kā pasaules lietu kārtību…

Gunārs Janaitis, 2015. gada 29. novembris

LOMĀS:

EDIJS ZALAKS, LELDE DREIMANE, MĀRTIŅŠ UPENIEKS, DĀRTA DANEVIČA, KASPARS ZĀLE,

GINTS ANDŽĀNS, ĒRIKA EGLIJA, SAMIRA ADGEZALOVA, DAINIS GAIDELIS, GATIS LEGZDIŅŠ

REŽISORS

DŽ.DŽ.DŽILINDŽERS

 SCENOGRĀFIJA UN KOSTĪMU MĀKSLINIECE

ILZE VĪTOLIŅA

 MŪZIKAS KONSULTANTS

JURIS VAIVODS

 HOREOGRĀFE

INGA KRASOVSKA

 GAISMU MĀKSLINIEKS

IGORS KAPUSTINS

Izrādes fotogrāfijas – GUNĀRS JANAITIS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s