IDEJA un REZULTĀTS

NACBIBLIO-Janaitis-3854

 

Nebūdams speciālists arhitektūrā, mans vērtējums par Nacionālās bibliotēkas ēku un tās integrāciju vidē varētu būt pietiekami neatkarīgs. Protams, neesmu pasargāts no pārmetumiem par it kā tendenciozu skatu punktu izvēli, jo neesmu ievērojis skaisti lirisko stilu, bet uzņēmis reālo situāciju tādu, kāda tā bija sestdien, 2014. gada maija pēdējā pēcpusdienā, situāciju kādu to būtu varējis redzēt jebkurš, kas skata šo bloga lapu. Fotoattēli – divu riņķu gājiens ap bibliotēkas ēku, attālinājoties no tās ne vairāk kā metrus 250. Mans nodoms nav apvainot nedz tos, kas ziemas salā veidoja entuziastu ķēdi simboliskai grāmatu pārvietošanai no vecās ēkas uz jauno pili, nedz Stikla kalna idejas autoru un viņa aizstāvjus. Šo uzskatījumu varētu vēl turpināt. Jūs jautāsiet – tad kādēļ to vajadzēja rādīt? Atbildu. Tādēļ, lai mēs vienmēr daudz pamatīgāk padomātu par to, ko darām, kā darām. Cik vērts, praktisks un skaists ir tik ilgu cerību un cīniņu rezultāts. Saulcerīt, vai Antiņa Zelta zirgs tiks līdz Stikla kalna augšai Tevi modināt!?

DARBI TURPINĀS

TRANSPORTS

STABU SĒRGA

IEEJAS FASĀDE

TUVĀ APKĀRTNE, VIDE

8 thoughts on “IDEJA un REZULTĀTS

  1. Mans Bibliotēkas redzējums vispirms parasti sākas, braucot ar tramvaju cauri Uzvaras parkam, tāpēc vispirms ieraugu fasādi no tās puses, kur logi izskatās kā ambrazūras. Ja nezinātu, kas tā pa ēku – pirmais iespaids – noteikti kāda militāra rakstura celtne… No Vecrīgas puses – viss skaistums, tomēr, nevis pils, bet cietokšņa izskats saglabājas. Varbūt tas iznācis nejauši, varbūt – simptomātiski – jo jauns mežonības laikmets ir tuvu.

  2. Sākotnēji pirmajās vizualizācijās uz Daugavu vērstā fasāde bija sudrabotos toņos, tāpat arī pretējā fasāde. Mazliet gaišākas par jumtu. Tagad ir sanācis ne šis ne tas un tam vai vainot šeit valdošo postsoviet būvniecības attiecību kultūru – kur ģenerāluzņēmēja primārais uzdevums ir nosmelt krējumu otkatos. Birkertam nevajadzēja piekrist lētāka fasādes materiāla izvēlei. Savukārt monumentāli bibliotēka ir iespaidīga un ir ļoti patīkami vērot kā mainās tās uztvere braucot no dažādām vietām un kā šī arihitektoniskā šķautnaitnība mani uzrunā no šiem punktiem – braucot pa Daugavgrīvas ielu līdz krustojumam ar sliedēm, no Jelgavas ielas puses līdz Akmens ielai. Pašā kvartālā sajūta ir kā Berlīnē vai Ņujorkā. Tikai žēl, ka šāds kvartāls šajā rajonā ir tikai viens. Vēl gribētu to futūrisko koncertzāli blakus 🙂

    1. Jā, būtu lietderīgi fotogrāfiski apsekot visus NB iespējamos skates punktus, tikai objekta izskats no tā nemainīsies. Man nekādi nav saprotama sekste virsotnē un lielā, ieķšībā ieejas mute apakšā. Ja mani uzrunā sakrālo celtņu mērogi Latvijā, tad to pašu nevaru teikt par NB ēku. Manām sajūtām tie sveši ir un tādi arī paliks.

  3. Nekas lidzīgs nav bijis. Tādēļ cilvēka apziņa meklē ar ko varētu salīdzināt(apzināti un neapzināti). Pelēks=cietoksnis/militārs. Cits tonis=citi salīdzinājumi un atkal apziņai nav kur to novietot un atkal jāmeklē salīdzinājumi… Latvijā vienīgā vieta, kur redzams/izjūtams/saprotams varenums ir jūra- man viņa nav par varenu un lielu.

    1. Paldies par viedokli. Respektēju domu par salīdzināšanu. Jūs rakstāt par jūras varenumu/lielumu, acīmredzot ar to domādams NB ēku. Ja Jūs apmierina šāds salīdzinājums, kā iespēja attaisnot ne sevišķi veiksmīgo NB arhitektonisko veidolu (lai neteiktu vairāk), un gūstat mieru, ka viss kārtībā – lai tā būtu. Manu salīdzinājumu izcelsme ir pilsētvide, esošā arhitektūra, NB ēkas novietojums un galvenais –cilvēka mērogs/proporcijas kā mūžsenais etalons. Es meklēju jēgpilnu uztveri un nespēju pie tās nonākt, lūkojoties uz NB Svina kalnu…

  4. Noderīga LNB ārtelpas fotofiksācija. Stabu “sērga” precīzi sakrīt ar manu vērojumu + izteiktās labiekārtošanas robežas, aiz kurām noplukums/nesakoptība ir padomijas līmenī. Par šo Birkerta komandu vainot nevar, taču Rīgas būvvaldes uzdevums gan ir redzēt lielo bildi tā, kā to skata fotogrāfi.
    P.S.
    Manā monitorā attēli šķita nedaudz pa tumšu. Ja tā ir iecerēts, tad ok.

    1. Paldies par komentāru. Reālās vides fiksāciju publiskošana varētu dažam labam augsti stāvošam kantorim/vadītājam palīdzēt ieraudzīt savus nepadarītos darbus.
      Kas attiecās uz “tumšāku rādīšanu” neviens nav sūdzējies. Vai nu kalibrēt, vai piedot spilgtumu. Tas jāskatās pašam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s