Vēstule ALBERTAM BELAM

BELINS-Janaitis-2

Augsti godātais mūža balvas ieguvēj, Albert Bel!

Šogad beidzot uz Tevi kritusi mūža ieguldījuma zvaigznes gaisma, jo lēmuma slēdzi žūrija nospiedusi Tavā labā.

Tu esi ievērots, Tevi tagad peldina intervijās, gandrīz vai tā, ka Tevis agrāk  nebūtu bijis. Kaut saskaitīts, ka esi uzrakstījis 22 grāmatas.

Redzi, kā liktenis prot ar mums spēlēties, – viena salauzta potīte, un pēc tās sadzīšanas latviešu rakstniecība ieguvusi mūža balvas vērtu rakstnieku. Šķiet, Tu to pazīsti līdz ar mums – lasītājiem. Jau toreiz, kad vēl bijām padomju būrī, Tevis sarakstīto “Būri” lasījām. Un, būdami tagadējās brīvās Eiropas būrī, lasām triloģiju “Latviešu labirints”. Lasām un lasīsim.

Atceros Tavu nesen šaubās teikto:  “Vai sacīt visu, ko domāju?” Nav iemesla pārmest, ka Tu savos darbos skaudrās un biedējošās lietas nebūtu izgaismojis. Bet kāda jēga domai, kas neierauga dienas gaismu?

Tu kādā intervijā saki:  “Mūs nenožmiedza okupācija, savējiem ar neizdosies.” Turpat līdzās Tavs maigi uzmanīgais vērojums: “Manu tādas dīvainas Latvijas valsts demontāžas pazīmes…”

Vai tos, kas aiz savas muļķības vai nekompetences, plānveidīgi un mērķtiecīgi demontē, pareizāk būtu sacīt – šķeļ, aizdzen svešumā, iznīcina latviešu tautu un valsti Latviju, var saukt par savējiem? Jā, nodevēji tiešām nāk no savējiem…

Visu impēriju un savienību dibināšana – tā ir liela nauda, bet to izjukšana – ir vēl lielāka nauda.

Ja jaunava nepretojas izvarotājam, vai to vairs var saukt par izvarošanu?

Mēs dzīvojam dubultkara apstākļos – materiālisms pret garīgumu, terora bumba jebkurā pasaules malā pret nevainīgajiem. Patiesas mīlestības un cilvēcības deficīts tikai palielinās.

Mūsu lielākais ienaidnieks nav ne austrumos, ne rietumos, ne ziemeļos, ne dienvidos. Tas ir mūsos pašos – neizmērojami lielā pacietība! Kurai neseko rīcība. Tikai parunāt – turp atpakaļ, kā nevajadzēja, pasapņot par priekšdienām, kā vajadzētu.

Kā redzi, man nav nekādu atklājumu, ko Tu nezinātu. Es tikai vēlējos Tev atgādināt, ka daļai no mums domas lielajos jautājumos sakrīt. Tavs darba lauks joprojām ir vaļā.

Līdz šim Tu esi spējis un Tev vēl jāspēj. 

Lai Domas gaisma vienmēr ir pār Tevi!

Patiesā cieņā,

Pārdaugavietis no Āgenskalna

Gunārs J.

2013. gada 18. aprīlī.

Advertisements
%d bloggers like this: