ČURĀŠANA TEĀTRĪ

Jaunizceptā buržuāzija nav mierā, ja tai liedz traucēt teātra izrādes. Čurāšanas un kavēšanas dēļ. Kādas teātra apmeklētājas sūdzējušās TV raidījumam “Bez tabū”, ka pēc tam, kad bērns izrādes laikā izvests pačurāt, atpakaļ izrādē nav ielaistas. Viena no dāmām jutās ļoti aizskarta, jo esot nopirkusi biļetes par vairāk nekā 60 latiem… uz še tev!  Bet, vai tie pārējie skatītāji tur zālē sēž par tīru velti?

Neliela atkāpe. Ir jau redzēts, kā Dziesmu svētkos vieni klausās, bet otri Gaismas pils laikā ar saviem šašlikiem kā pēc notīm drasē pa priekšu tiem, kas tomēr vēlas klausīties.

Tad, lūk, abu dramatisko teātru darbinieces – Līga Rimšēviča un Indra Rubene TV raidījumā tika tincinātas, – kādēļ iziet drīkst, bet atpakaļ ienākt izrādes laikā vairs nedrīkst.

Neliela atkāpe. Pats nesen redzēju gimeni Operā, kas zālē ienāca ar sulas bundulu un ēdamo, lai labāk spētu izbaudīt izrādes priekšnesumu. Bet arī tur uzraudzītājmeitenes ir acīgas un ģimenei palūdza gastronomiskās lietas kārtot ārpus zāles.

Nacionālais teātris par saviem līdzekļiem nodrošinājis izrādei turpināt sekot foajē ar video starpniecību. Kur ir robeža? Viena egoiste. Bet, ja jau trīs bērni gribēs čurāt un atpakaļ atgriezties? Vai zālē sēdošajiem nebūs tiesības protestēt par traucējumu baudīt izrādi? Vai aktieriem nebūs tiesību protestēt par viņu traucēšanu tēla radīšanas laikā?

 Katrai teātra biļetei otrā pusē skaidri uzrakstīts – pēc trešā zvana zālē ieeja liegta. Protams, lielākā daļa teātra apmeklētāju bez speciālas skaidrošanas to saprot, ka ar sadzīvisko egoismu nav pieņemami traumēt ne aktierus uz skatuves, ne skatītājus zālē. TV raidījums to skaidri un gaiši tā arī nepasacīja, lai nezaudētu (neapvainotu) nepamatotu sūdzību uzturētājus, jo tādā veidā iespējams zaudēt kādu “Bez tabū” sižetu.

Neliela atkāpe. Tie, kas vēl atcerās padomju laika Filharmonijas vadītāju biedru Šveiņiku, kurš jau tajos laikos nelaida nevienu zālē, kad koncerts bija sācies. Man pašam reiz gadījās nokavēt un teikšu atklāti – biju priecīgs, ka netiku zālē, lai citiem traucētu. Koncerta pirmo daļu noklausījos foajē.

Kā man pastāstīja Dailes teātra darbiniece Elīna Grāve, tad cīņa ar kavētājiem vēl nav galā. Un nav zināms, kad tā varētu beigties.

Precizitātes ievērošana – tas ir savstarpējās cieņas apliecinājums. Cieņu teātra kasē līdz ar biļeti nepārdod. Tā ir tik, cik katram ir. Un varētu būt vēl vairāk…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s