LAIKS MUMS BŪT

 

 

Ir LAIKS ! – mēs sakām.

Nav LAIKA ! – vēl biežāk atkārtojam.

LAIKS sākt un LAIKS  beigt…

LAIKS sēt un LAIKS pļaut…

LAIKS dzīvot un LAIKS mirt…

Kā Remarka grāmatas virsraksts…

Mums dotais LAIKS…

LAIKS kā fizikāls un eksistenciāls jēdziens.

Pagātne. Tagadne. Nākotne.

Mēs  sekundes daļā, stundā, diennaktī, mēnesī, gados.

Ne visi – gadsimtā.

Mirklis un mūžība. Visa mūsu esība telpā un LAIKĀ.

 Vai ir tā, ka liela daļa cilvēku neapzinās sevi LAIKĀ? Bet ko nozīmē – apzināties sevi LAIKĀ? Vai nepārtraukti domāt un nervozēt, ka  mūžam nevienam netveramais un neapstādināmais LAIKS izslīd kā smiltis caur pirkstiem, ka nav iespējams atgriezties bijušajā LAIKĀ, nepārtraukti apgrūtināt sevi ar zūdoša LAIKA izjūtu, būt konfliktā vai pakļauties  LAIKAM, kurā dzīvojam.

Vai LAIKS  būtībā eksistē? Iespējams cilvēks laika jēdzienu ir pielīdzinājis sava mūža LAIKMĒRAM, sadalot šo LAIKU sadzīvē praktiski lietojamās mērvienībās. Aizgājušo pagātni  sadalot gadsimtos, LAIKMETOS?

 Kristīgajos priekšstatos LAIKS ir providence – augstākā griba, kas lemj pasaules likteni LAIKĀ. Lai atceramies, ka kristīgā pasaule LAIKU skaita kopš Kristus dzimšanas. Bet gadu mija tautām pasaulē nav vienā un tajā pašā LAIKĀ.  Vai mūsu LAIKS beigsies ar sludināto Kristus otrreizējo atnākšanu? Vai ar pasaules bojā eju? Kur tādā gadījumā palIks LAIKS LAIKU LAIKOS reģistrētais?

 Nākotne ir tā neziņa, kuras dēļ vērts dzīvot, lai to uzzinātu. Burvji pasakās pareģo nākotnes aprises. Pārmaiņu LAIKOS aug pieprasījums pēc zīlniekiem un astrologiem.

Un bībele, kā LAIKA tulks.

 Austrumu filosofija piedāvā arī tādu uzskatu, ka nav ne nākotnes, ne pagātnes. Ir tikai viena mūžīga tagadne. Man ir pilnīgi pretējs viedoklis, ka  tagadnes vispār nav vai pareizāk sakot tā ir, kā neizmērojami īss slīdošs mirklis no tagadnes uz pagātni. Ja teikumu sākot Jūs esat nonākuši tā vidusdaļā, tad tā sākums ir jau pagātnē, bet nepasacītās domas beigas  – nākotnē.

LAIKA īstā daba esot tāda, kā cilvēks to savās sajūtās piedzīvo. LAIKS subjektīvi spēj būt saspiesti īsā vai izstiepti garā stāvoklī. Laimīgie stundas neskaita… Un, cik neticami ilgi var vilkties LAIKS, ja Jūsu dzīvībai draud briesmas! Arī intensīvi sabiedriskie notikumi un personīgie pārdzīvojumi LAIKU dara blīvāku. Un katrs būs piedzīvojis mirkļus, kad LAIKS it kā apstājas. Tas tik tā – mūsu izjūtās. Patiesîbå LAIKS ir nežēlīgs tieši tādēļ, ka  nav apstādināms.

 Tagad un nekad vairs!

 LAIKA  līnija, kas nāk no kosmiskās, vēl neizzinātās pagātnes – pasaules rašanās, mūs šķērsodama, turpināsies nākotnē. Pagātne, kas mums šķiet zināma kā notikusi, LAIKA virzībā spēj mainīties novērtējumā. Mēs nemitīgi ceram un reizē šaubāmies, ka nākotne būs labāka un tā veltīgi cerot rit no gada gads. Nāk pirmdiena, kad kārtējo reizi esam nolēmuši sākt jaunu dzīvi. Ar gada sākumu jau nu gan noteikti! Jaunu dzīvi sākt bieži piedāvā reklāmteksti, kas zīmuli/tastatūru graužot, sacerēti reklāmaģentūrās. Jaunu dzīvi cilvēkams, diemžēl, nav lemts sākt. Tikai turpināt iesākto.

Tā LAIKS māna mūs, tā mānam sevi. Dzīve rit. Mēs turpināmies nākotnē mūsu bērnos, paši nākdami no savu vecāku pagātnes.

 Mēs ejam uz gadu miju. Ja cilvēces politiķu un sociālās nesaticības neprāts nepārtrauks daudzu cilvēku LAIKA līniju, ja mums katram būs lemts, mēs sasniegsim 2012. gadu.

Gadi gan tiek skaitīti ar sekunžu precizitāti, kaut pats LAIKS ir bezgalīgs.

LAIKS beigt.

 Kamēr es rakstīju šīs rindas, gāja mans LAIKS, kamēr Jūs lasījāt manis rakstīto, gāja Jūsu LAIKS… Veiksmīgu Jauno gadu!

 

Advertisements

Jēzusbērniņa notirgošanas svētki…

Jēzusbērniņa tirgošanās svētki ir sākušies…”Klusa nakts, svēta nakts” pavadījumā veikalu kases pildās ar latiem. Priecīgus Ziemassvētkus!

 

 

Cepu, cepu kukulīti…

 

Senākos laikos vecā māte mazbērnus klēpī ucinot to darīja arī šāda sakāmpantiņa ritmā: „Cepu, cepu kukulīti, spudūkš krāsnī! Tam došu, tam došu, tam nedošu.“

Tagad savu kukulīti var izcept kā ucinātie, tā neucinātie. Maizes cepamā elektriskā krāsniņa veikalā nopērkama bez rindas. Nenoturējāmies un nodomājām izmēģināt.

Pirmie secinājumi.

Pirmkārt.Tik svaigu maizi lielveikalā nenopirksi, jo tur cep no saldētas mīklas, kas atvesta no kaimiņu zemes. Latvijā nav arī maizes nocenošanas tradīcijas. Tā maksā vienādi dārgi svaigāka un ne tik svaiga.  Cena nemainās pat nākošajā dienā. Piemēram, Zviedrijā maizes cena krīt tās pašas dienas pēcpusdienā, jo kritis ir maizes svaigums. Pie mums ne.

Otrkārt. Pašizmaksa. Pie mums maizes cenas tik uz augšu vien, uz augšu vien. Piemēram, „Ķelmēnu“ saldskābais kukulītis jau ripo virs lata. Un kur vēl ražotāju iecienītais  paņēmiens, – produkts saraujas mazāks! Kaut gan nenobīstaties! Pirmais pašceptais kukulītis izmaksās 60, – latu! Otrais jau „tikai“ 30! Kad būsit izcepuši vairāk nekā sešdesmit kukulīšus, krāsniņa jau būs atmaksājusies. Protams ir maizes krāsniņas arī par 35,- latiem. Tajā gadījumā atmaksāšanās robežu iespējams sasniegt ātrāk.

Treškārt. Ieteikumi. Visām receptēm raugs nepieciešams. Vēlams lietot franču izcelsmes sauso raugu saf-instant (ar bezdelīgu). Pats redzējis neesmu, bet dzirdējis, ka Zvaigzne ABC laidusi klajā mājas maizes cepšanas recepšu grāmatu. Sameklēšu. Milti – vēlams Hercogs (sarkanā iepakojumā). Der arī citi. Ja krāsniņa jums būs, tad maizes cepšanas un ēšanas liktenis būs jūsu pašu rokās.

Ceturtkārt. Pirmo kukulīti cepot, visu procesu uzmanījām, klāt stāvot. Bet izrādās tas nav nepieciešams. Uz ierīci var paļauties. Tās programma zina, ko darīt. Cepamā krāsniņa no veļas mašīnas atšķiras tikai ar to, ka veļas mašīna mazgā veļu/drēbes, bet cepamā ierīce cep maizi. Un vēl viena laba priekšrocība, – iespējams saliet/sabērt visas sastāvdaļas un uzlikt cepšanās sākumlaiku tā, lai brokastīs ir svaiga un kraukšķīga maize. Bez braukšanas uz lielveikalu.

P.S. Mani neviens nav algojis mājas maizes cepamo krāsniņu reklāmai. To es pats no sava brīva prāta. Kā ieteikumu svētdienas vakarā.

%d bloggers like this: